LIMSwiki

Sjerraleones Republika Republic of Sierra Leone
Karogs Ģerbonis
Himna: High We Exalt Thee, Realm of the Free
Sjerraleones atrašanās vieta Rietumāfrikā
Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta)		Frītauna 8°29′N 13°14′W / 8.483°N 13.233°W / 8.483; -13.233
Valsts valodas		angļu valoda
Valdība		Konstitucionāla republika
-	Prezidents	Julius Maada Bio
-	Viceprezidents	Mohamed Juldeh Jalloh
-	Premjerministrs	Jacob Jusu Saffa
Neatkarība
-	no Apvienotās Karalistes	1961. gada 27. aprīlī
-	republika deklarēta	1971. gada 19. aprīlī
Platība
-	Kopā	71,740 km² (119.)
-	Ūdens (%)	1,1
Iedzīvotāji
-	iedzīvotāji 2013. gadā. gadā	6 190 280
-	Blīvums	79,4/km² (114.)
IKP (PPP)		2012. gada aprēķins
-	Kopā	8,276 miljardi USD
-	Uz iedzīvotāju	1344 USD
TAI (2007)		▲ (0,365 zems) (180.)
Valūta		Sjerraleones leone (SLL)
Laika josla		GMT (UTC+0)
Interneta domēns		.sl
ISO 3166-1 kods		694 / SLE / SL
Tālsarunu kods		+232

Sjerraleone, oficiāli Sjerraleones Republika, ir suverēna valsts Rietumāfrikā. Tā robežojas ar Gvineju ziemeļos, Libēriju dienvidos, bet no rietumiem to apskalo Atlantijas okeāns. Valsts platība ir 71,740 km². Tā ir iedalīta četros reģionos: Ziemeļu provincē, Austrumu provincē, Dienvidu provincē un Rietumu apgabalā, kas ir iedalīti 14 mazākos rajonos. Kopējais iedzīvotāju skaits valstī 2016. gadā bija aptuveni 6 726 458.^[1]

18. gadsimtā Sjerraleone bija stratēģiska osta vergu tirdzniecībai starp kontinentiem. 1792. gadā tika nodibināta Frītauna kā apmetne melnādainajiem, kuri bija cīnījušies britu pusē ASV Neatkarības karā. 1808. gadā Frītauna kļuva par britu koloniju, bet 1896. gadā Sjerraleone kļuva par Lielbritānijas protektorātu. Valsts ieguva neatkarību 1961. gada 27. aprīlī. Laika posmā no 1991. līdz 2002. gadam Sjerraleone cieta no postoša pilsoņu kara. Lai izbeigtu pilsoņu karu, valstī tika izvietoti Apvienoto Nāciju Organizācijas miera uzturēšanas spēki un britu karaspēks. Karš beidzās 2002. gada 18. janvārī ar Sjerraleones valdības spēku uzvaru.

Sjerraleone ir valsts Rietumāfrikā. Tā robežojas ar Gvineju ziemeļos un ar Libēriju dienvidos. Valsts platība ir 71,740 km². Tā ir 119. lielākā valsts pasaulē un 40. lielākā Āfrikā. Tā atrodas Atlantijas okeāna krastā. Sjerraleones krasta līnija ir 402 km gara.

Sjerraleone is bagāta ar dabas resursiem. Tajā ir atrodami dimanti, titāna rūdas, boksīti, dzelzs rūda, zelts un hromīti. 37,5% no valsts platības sedz meži. Lauksaimniecībai izmanto 56,2% no zemes no kuras 23,4% no zemes ir arama.^[2]

Valstī ir tropisks, karsts un mitrs klimats. Vasaras lietus sezona ilgst no maija līdz septembrim. Ziemas sausā sezona ilgst no decembra līdz aprīlim.^[2]

Sjerraleone ir konstitucionāla republika. Pašreizējā valsts pārvaldes sistēma tika izvedota ar 1991. gada pieņemto konstitūciju.

Prezidents ir valsts vadītājs, valdības vadītājs un armijas militāro spēku virspavēlnieks. Prezidents ieceļ un vada ministru kabinetu, kuru jāapstiprina parlamentam. Prezidents tiek ievēlēts vēlēšanās un var palikt amatā ne ilgāk par diviem piecu gadu termiņiem. Prezidenta amats ir visaugstākā un ietekmīgākā pozīcija Sjerraleones valdībā.

1961. gada 27. aprīlī, kad Sjerraleone ieguva savu neatkarību, valsts likumdošanas vara un izpildvara bija parlamenta un ministru kabineta rokās, un par nominālo valsts vadītāju tika uzskatīts britu monarhs, kuru pārstāvēja ģenerālgubernators. Pēc izmaiņām konstitūcijā 1971. gadā Sjerraleone tika atzīta par republiku, kuras izpildvara tiek uzticēta prezidentam, bet likumdošanas vara pieder parlamentam.

2016. gadā Sjerraleonē bija 6 726 458 iedzīvotāji.^[1] Islāms ir lielākā reliģija Sjerraleonē ar ievērojamām kristiešu un animistu minoritātēm. Pēc 2015. gada datiem 78.0% no valsts iedzīvotājiem bija musulmaņi, 20.9% kristieši un pārējie bija vai nu animisti, vai arī sekoja kādai citai reliģijai.^[3] Sjerraleoni apdzīvo 16 dažādas etniskās grupas. Lielākās no tām ir temne (35%) un mende (31%).

Oficiālā valoda Sjerraleonē ir angļu valoda, bet izplatītākā valoda ir krio (angļu un vietējo valodu pidžins), kuru lieto 90% valsts iedzīvotāju. Angļu valodu izmanto skolās, valdības administrācijā un medijos.

Sjerraleones iedzīvotāji ir jauni. 2016. gadā 41,9% no iedzīvotājiem bija 0-14 gadus veci. Tikai 3,75% no iedzīvotājiem bija 65 vai vairāk gadus veci. 60,47% no iedzīvotājiem bija zem 25 gadu vecuma. Vidējais vecums bija 19 gadi; 18,4 gadi vīriešiem un 19,6 gadi sievietēm. Populācija pieauga par 2,36%.^[4]

2016. gadā iedzīvotāju dzīves ilgums no dzimšanas bija 58,2 gadi; vīriešiem 55,6 gadi, bet sievietēm 60,9 gadi. Valstij ir augsts dzimstības līmenis: 4.76 bērni/sievietei.

2015. gadā pilsētās dzīvoja 39,9% no iedzīvotājiem. Visvairāk apdzīvotā pilsēta bija Frītauna, kurā dzīvoja 1,007 miljoni iedzīvotāju.^[4]

2014. gadā valdība tērēja 11,1% no IKP veselības aprūpei.^[2] Tomēr valstij vēl joprojām ir vāja veselības aprūpe un slikta veselības aprūpes statistika uz pasaules fona. Valsts iedzīvotāji var saslimt ar baktēriju un protozoju caureju, A hepatītu, vēdertīfu, malāriju, tropu drudzi, dzelteno drudzi, šistosomiāzi un trakumsērgu.^[4] 6,6% pieaugušo bija liekais svars 2014. gadā.

Tikai 16,6% iedzīvotāju lietoja kontracepciju 2013. gadā, kas palielina iespēju saslimt ar HIV un AIDS. 51 100 iedzīvotājiem bija HIV vai AIDS 2015. gadā. 2 500 iedzīvotāju nomira no AIDS vai HIV 2015 gadā.^[4]

62,6% iedzīvotāju bija pieeja dzeramam ūdens avotam 2015. gadā; 47, 8% no laukos dzīvojošajiem un 84,9% pilsētās dzīvojošajiem.

2014. gadā valdība tērēja 2,7% no IKP izglītības vajadzībām.^[2] Izglītības sistēma sastāv no 3 līmeņiem: pamatskolas, vidusskolas un augstskolas. Pirmie 9 izglītības gadi ir obligāti, bet šo likumu ir neiespējami īstenot skolu trūkumu dēļ, kuru ietekmēja pilsoņu karš.

• Sjerraleones valsts vadītāji

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sjerraleone.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
• SierraLeone.com