LIMSwiki

Pijs X Pius PP. X
Romas pāvests
Amatā 1903. gada 4. augusts — 1914. gada 20. augusts
Priekštecis	Leons XIII
Pēctecis	Benedikts XV
Dzimšanas dati	1835. gada 2. jūnijā Rieze, Austrijas impērija
Miršanas dati	1914. gada 20. augustā (79 gadu vecumā)  Vatikāns
Tautība	itālis
Paraksts

Pāvests Pijs X (latīņu: Pius PP. X; dzimis Džuzepe Melkiore Sarto (itāļu: Giuseppe Melchiorre Sarto) 1835. gada 2. jūnijā, miris 1914. gada 20. augustā) no 1903. gada 4. augusta līdz savai nāvei 1914. gada 20. augustā bija 257. Romas pāvests, Romas Katoļu baznīcas un Vatikāna galva. Viņš kļuva par pirmo pāvestu pēc Pija V, kas tiek kanonizēts (svēto kārtā tika iecelts 1954. gadā). Pijs X noraidīja modernistu interpretācijas par katolisko doktrīnu. Viņš publicēja pirmo kanonisko likumu kodeksu, kurā tika apkopoti Baznīcas likumi vienā krājumā. Pijs X bija pastorāls pāvests, veicināja personības dievbijību. Viņš dzima Riezes pilsētā, kuras nosaukumam vēlāk tika pievienots "Pijs X" (itāļu: Pio X).

Džuzepe Malčiore Sarto piedzima nabadzīgā ģimenē, Riezes pilsētā, mūsdienu Itālijas ziemeļos, Trevizo provincē, kas toreiz atradās Lombardijas – Venēcijas konstitucionālajā zemē Austroungārijas impērijas sastāvā. Vēlāk, 1952. gadā Riezes pilsētas nosaukumam pievienoja pilsētā dzimušā pāvesta baznīcas vārdu – Pio X.^[1]

Ģimenē viņam bija vēl deviņi brāļi un māsas, no kuriem divi nomira neilgi pēc dzimšanas. Atsevišķos avotos var atrast, ka viņa tēvs, Džuzepe Sarto (poliski: Jan Krawiec) bija polis, kas uz tagadējo Itāliju emigrēja no Silēzijas vojevodistes Polijas dienvidos, savu uzvārdu nomainot no Krawiec uz Sarto. Pēc oficiālajiem Vatikāna dokumentiem, Džuzepe Melkiore Sarto bija otrais bērns desmit bērnu ģimenē un viņa tēvu sauca Džovanni Batista Sarto (1792-1852), bet māti — Margarita Sansone (1813-1894). Daudzi vēsturnieki uzskata, ka pāvesta poļu saknes no tēva puses tika ar nodomu apslēptas, lai neizjauktu ierasto kārtību, kāda pastāvēja ieceļot iepriekšējos pāvestus, kur lielākajai daļai bija itāļu izcelsmes.

Džuzepe tika nokristīts 1835. gada 3. jūnijā. Viņam bija trīs brāļi un sešas māsas. Vecāko bērnu ģimenē arī sauca Džuzepe (dzimis 1834. gadā), kurš nomira neilgi pēc dzimšanas. Pārējie bērni bija Andželo (1837–1916), Terēze (1839–1920), Roza (1841–1913), Antonija (1843–1917), Marija (1846–1930), Lūcija (1848–1924), Anna (1850–1926) un Pjērs (1852, nomira sešus mēnešus pēc dzimšanas).^[2]

Tēvs ciemā strādāja par pastnieku un pelnīja maz, tādēļ ģimene bija nabadzīga, bet neskatoties uz to, Džuzepe apmeklēja skolu, katru dienu līdz tai mērojot sešus kilometrus. Pēc tam ar draudzes priestera palīdzību viņš apguva latīņu valodu. Savas centības dēļ viņš saņēma diecēzes bīskapa finansiālu atbalstu studijām garīgajā seminārā, Padujā, kuru viņš klasiskās filozofijas un teoloģijas studijas pabeidza ar izcilību.^[3][4]

1858. gada 18 septembrī Džuzepe tika ordinēts par priesteri. Pēc iesvētīšanas viņš uzreiz sāka strādāt par kapelānu Tombolo pilsētā. Šajā laikā priesteris Sarto studējā kanoniskos likumus un Akvīnas Toma filozofiju un reizēm aizvietoja saslimušo draudzes prāvestu.^[5]

1867. gadā viņš kļuva par Salzano pilsētas galveno priesteri, nekavējoties uzsākot baznīcas atjaunošanu un slimnīcas paplašināšanu. Darba procesā Džuzepe palīdzēja arī ar savām rokām, kā arī personiski lūdza ziedojumus un apkārtnes iedzīvotāju atbalstu. Viņa pašaizliedzības un dedzīgās ticības dēļ, vietējie iedzīvotāji labprāt iesaistījās palīdzības sniegšanā. 1870. gadā viņš veica pastorālo aprūpi ar holēras slimniekiem, Itālijas ziemeļos. Šo priestera rīcību ļoti novērtēja vietējie iedzīvotāji. Vēlāk viņam tika piešķirts Trevizo diecēzes kanclera tituls un direktora un rektors amats Treviso seminārā, kurā viņš jau iepriekš pasniedza dogmatiku un morālteoloģiju.^[4]

1884. gada 10. novembrī pāvests Leons XIII Džuzepi Melkiori Sarto 49. gadu vecumā iecēla par Mantujas bīskapu. 1891. gada 19. jūnijā viņš tika iecelts par goda asistentu Pontifikālajā tronī. 1893. gada 12 jūnijā pāvests Leons XIII viņam piešķīra kardināla un Venēcijas patriarha nomināciju. Mainoties politiskajai situācijai valstī, kad Austroungārijas teritorija tika pievienota Itālijai, uzreiz šo titulu nebija iespējams saņemt. Kad Džuzepe oficiāli bija kļuvis par Venēcijas patriarhu, viņš, izvairoties iesaistīties politiskajos jautājumos, pievērsās pastorālajam darbam, īpašu uzmanību pievēršot draudžu stiprināšanai.^[4]

Pēc pāvesta Leona XIII nāves (1903. gada 20 jūlijā), tika sasaukts konklāvs, lai ievēlētu jauno pāvestu.^[6] Sarežģījumu dēļ, ko radīja atsevišķu valdnieku iespēja iespaidot balsojuma rezultātus ar veto tiesībām, kuras arī izmantoja Austroungārijas imperators, jaunā pāvesta ievēlēšanai vajadzēja piecas balsošanas kārtas. Pēc ievēlēšanas Džuzepe atzina savu necienību ieņemamajam atbildīgajam amatam, jo neuzskatīja, ka viņam vajadzēja tikt ievēlētam, kā arī sarūgtinājumu par Austroungārijas imperatora uzliktos veto. Pirmais uzdevums, ko jaunievēlētais pāvests realizēja bija šo veto tiesību atcelšana. Džuzepe, kā pāvests pieņēma Pija X vārdu, jo katoliskās baznīcas jautājumos sev par vistuvākajiem uzskatīja visus iepriekšējos priekšgājējus ar šādu vārdu, it īpaši Piju IX, kurš cīnījās pret teoloģijas liberāļiem.

Pāvests Pijs X kļuva par vienu no ievērojamākajiem pāvestiem, kurš ieguldīja nenovērtējamu darbu dažādu teoloģisku jautājumu sakārtošanā, kas katoļu baznīcai tajā laikā bija īpaši svarīgi.^[4]

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Pijs X.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
• Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Catholic.lv profils
• Aliens.lv profils

Romas Katoļu baznīcas pāvesti Romas pāvestu uzskaitījums 1.—4. gadsimts Pēteris Lins Anaklēts Klements I Evarists Aleksandrs I Siksts I Telesfors Higins Pijs I Anikets Soters Eleitērijs Viktors I Zefirīns Kaliksts I Urbāns I Pontiāns Anters Fabiāns Kornēlijs Lūcijs I Stefans I Siksts II Dionīsijs Fēlikss I Eitihiāns Kajs Marcelīns Marcels I Eisebijs Miltiāds Silvestrs I Marks Jūlijs I Libērijs Damasijs I Sirīcijs Anastasijs I 5.—8. gadsimts Inocents I Zosims Bonifācijs I Celestīns I Siksts III Leons I Hilārijs Simplikijs Fēlikss III Gelasijs I Anastasijs II Simmahs Hormisds Jānis I Fēlikss IV Bonifācijs II Jānis II Agapets I Silvērijs Vigīlijs Pelāgijs I Jānis III Benedikts I Pelāgijs II Gregors I Sabiniāns Bonifācijs III Bonifācijs IV Adeodāts I Bonifācijs V Honorijs I Severīns Jānis IV Teodors I Martins I Eugenijs I Vitaliāns Adeodāts II Dons Agatons Leons II Benedikts II Jānis V Konons Sergejs I Jānis VI Jānis VII Sisīnijs Konstantīns Gregors II Gregors III Zaharijs Stefans II Pāvils I Stefans III Adriāns I Leons III 9.—12. gadsimts Stefans IV Paskāls I Eugenijs II Valentīns Gregors IV Sergejs II Leons IV Benedikts III Nikolajs I Adriāns II Jānis VIII Marīns I Adriāns III Stefans V Formozs Bonifācijs VI Stefans VI Romāns Teodors II Jānis IX Benedikts IV Leons V Sergejs III Anastasijs III Landons Jānis X Leons VI Stefans VII Jānis XI Leons VII Stefans VIII Marīns II Agapets II Jānis XII Benedikts V Leons VIII Jānis XIII Benedikts VI Benedikts VII Jānis XIV Jānis XV Gregors V Silvestrs II Jānis XVII Jānis XVIII Sergejs IV Benedikts VIII Jānis XIX Benedikts IX Silvestrs III Benedikts IX Gregors VI Klements II Benedikts IX Damasijs II Leons IX Viktors II Stefans IX Nikolajs II Aleksandrs II Gregors VII Viktors III Urbāns II Paskāls II Gelasijs II Kaliksts II Honorijs II Inocents II Celestīns II Lūcijs II Eugenijs III Anastasijs IV Adriāns IV Aleksandrs III Lūcijs III Urbāns III Gregors VIII Klements III Celestīns III Inocents III 13.—16. gadsimts Honorijs III Gregors IX Celestīns IV Inocents IV Aleksandrs IV Urbāns IV Klements IV Gregors X Inocents V Adriāns V Jānis XXI Nikolajs III Martins IV Honorijs IV Nikolajs IV Celestīns V Bonifācijs VIII Benedikts XI Klements V Jānis XXII Benedikts XII Klements VI Inocents VI Urbāns V Gregors XI Urbāns VI Bonifācijs IX Inocents VII Gregors XII Martins V Eugenijs IV Nikolajs V Kaliksts III Pijs II Pāvils II Siksts IV Inocents VIII Aleksandrs VI Pijs III Jūlijs II Leons X Adriāns VI Klements VII Pāvils III Jūlijs III Marcels II Pāvils IV Pijs IV Pijs V Gregors XIII Siksts V Urbāns VII Gregors XIV Inocents IX Klements VIII 17.—20. gadsimts Leons XI Pāvils V Gregors XV Urbāns VIII Inocents X Aleksandrs VII Klements IX Klements X Inocents XI Aleksandrs VIII Inocents XII Klements XI Inocents XIII Benedikts XIII Klements XII Benedikts XIV Klements XIII Klements XIV Pijs VI Pijs VII Leons XII Pijs VIII Gregors XVI Pijs IX Leons XIII Pijs X Benedikts XV Pijs XI Pijs XII Jānis XXIII Pāvils VI Jānis Pāvils I Jānis Pāvils II 21. gadsimts Benedikts XVI Francisks Kategorija