LIMSwiki

Melnkalne Црна Гора Crna Gora
Karogs Ģerbonis
Himna: Oj, svijetla majska zoro "Ak, spožā maija rītausma"
Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta)		Podgorica1 42°47′N 19°28′E / 42.783°N 19.467°E / 42.783; 19.467
Valsts valodas		melnkalniešu valoda2 serbu valoda bosniešu valoda albāņu valoda horvātu valoda
Valdība		Pusprezidentāla republika
-	Prezidents	Jakovs Milatovičs
-	Premjerministrs	Milojko Spajić
Dibināta
-	Dibināta Cetiņe	1484. gadā
-	Anektēta Osmaņu impērijā	1499. gadā
-	Atzīta neatkarība	1878. gadā
-	Apvienošanās ar Serbiju	1918. gadā
-	Neatkarība no valstu savienības	2006. gadā
Platība
-	Kopā	13 812 km² (160.)
-	Ūdens (%)	1,5
Iedzīvotāji
-	iedzīvotāji 2017. gadā	678 931 (164.)
-	Blīvums	45/km² (121.)
IKP (PPP)		2005/2006. gada aprēķins
-	Kopā	$3,443 miljardi
-	Uz iedzīvotāju	$3800
TAI (2019)		0.829 (vidējs) (48.)
Valūta		eiro3 (EUR)
Laika josla		CET (UTC+1)
-	Vasarā (DST)	CEST (UTC+2)
Interneta domēns		.me (.yu)4
ISO 3166-1 kods		499 / MNE / ME
Tālsarunu kods		+381
1	Melnkalnes tradicionālā galvaspilsēta ir Cetiņe.
2	Tiek uzskatīta par serbu valodas dialektu.
3	Pieņemts vienpusīgi, Melnkalne nav Eirozonas dalībniece.
4	Domēns .yu tiks izmantots līdz 2009. gada septembrim.

Melnkalne (melnkalniešu: Црна Гора jeb Crna Gora) ir valsts Balkānu reģionā, Eiropā. Tās krastus apskalo Adrijas jūra. Melnkalnes administratīvā galvaspilsēta ir Podgorica, bet vēsturiskā — Cetiņe.

Kopš 2010. gada Melnkalne ir Eiropas Savienības kandidātvalsts, kas pievienošanās sarunas uzsāka 2012. gada jūnijā.^[1] Kopš 2017. gada NATO dalībvalsts.^[2]

Pamatraksts: Melnkalnes vēsture

Melnkalnes nosaukums (Crna Gora) pirmo reizi parādījās Crnojeviču valdīšanas laikā 14. gadsimtā. 1481. gadā tā kļuva par Osmaņu vasaļvalsti, kuru pārvaldīja bīskapi (vladikas). 1852. gadā bīskaps Danilo II Petrovičs-Ņegošs pasludināja sevi par kņazu un izveidoja Melnkalnes kņazisti. 1878. gada starptautiskajā Berlīnes līgumā Melnkalni atzina par neatkarīgu valsti, 1910. gadā kņazs Nikola I pieņēma karaļa titulu. Pirmā pasaules kara laikā Nikolas vadītā armija cieta sakāvi un 1918. gadā Melnkalni okupēja Austroungārijas spēki.

1918. gada decembrī Melnkalne pievienojās Serbu, Horvātu un Slovēņu Karaļvalstij. Pēc Otrā pasaules kara Melnkalne kļuva par vienu no Dienvidslāvijas Sociālistiskās Federatīvās Republikas republikām. 1992. gadā Melnkalne kā vienīgā no bijušajām Dienvidslāvijas republikām saglabāja savienību ar Serbiju, izveidojot Dienvidslāvijas Federatīvo Republiku, kas 2003. gadā tika pārdēvēta par Serbijas un Melnkalnes valstu savienību. 2006. gada 3. jūnijā Melnkalne tika pasludināta par neatkarīgu valsti.

2020. gadā Melnkalnē dzīvoja 621 000 iedzīvotāju. Pēc 2011. gada tautskaites datiem 44,98 % iedzīvotāju bija melnkalnieši, 28,73 % serbi, 8,65 % bosnieši, 4,91 % albāņi, 1,01 % čigāni, 0,97 % horvāti. 7,68 % iedzīvotāju nosauca citu etnisko piederību, bet 3,31 % savi sauca par musulmaņu tautībai piederīgiem. Serbi pārsvarā dzīvo ziemeļu daļā gar Serbijas robežu, bosnieši dzīvo ziemeļaustrumu daļā, albāņi gar Albānijas un Kosovas robežu.

Pēc 2011. gada tautskaites datiem 72,1% iedzīvotāju piederēja serbu ortodoksajai baznīcai, 19,1% islāmam, 3,4% Romas katoļu baznīcai.

• 
  Administratīvais sadalījums
• 
  Statistiskie reģioni
• 
  Etniskais sadalījums (2011)
• 
  Galvenās reliģijas (2011)
• 
  Galvenie ceļi

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Melnkalne.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)

• Serbija un Melnkalne
• Dienvidslāvija
• Melnkalnes pilsētu uzskaitījums

Ziemeļatlantijas līguma organizācija (NATO) Albānija Apvienotā Karaliste ASV Beļģija Bulgārija Čehija Dānija Francija Grieķija Horvātija Igaunija Islande Itālija Kanāda Latvija Lietuva Luksemburga Melnkalne Nīderlande Norvēģija Polija Portugāle Rumānija Slovākija Slovēnija Somija Spānija Turcija Ungārija Vācija Ziemeļmaķedonija Zviedrija