LIMSwiki
| Helmno | |||
|---|---|---|---|
| pilsēta | |||
| Chełmno | |||
 Helmno vecpilsēta | |||
| |||
  Helmno | |||
| Koordinātas: 53°21′57″N 18°25′22″E / 53.36583°N 18.42278°EKoordinātas: 53°21′57″N 18°25′22″E / 53.36583°N 18.42278°E | |||
| Valsts |
 Polija | ||
| Vojevodiste | Kujāvijas-Pomožes vojevodiste | ||
| Apriņķis | Helmno apriņķis | ||
| Pilsētas tiesības | 1233 | ||
| Platība | |||
| • Kopējā | 13,56 km2 | ||
| Augstums | 75 m | ||
| Iedzīvotāji (2021)[1] | |||
| • kopā | 18 837 | ||
| • blīvums | 1 503,5/km² | ||
| Laika josla | CET (UTC+1) | ||
| • Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | ||
| Mājaslapa |
www | ||
 Helmno Vikikrātuvē | |||
Helmno[2] (poļu: Chełmno), vēsturiski arī Kulma (vācu: Kulm) ir Polijas pilsēta Kujāvijas-Pomožes vojevodistē uz dienvidrietumiem no Grudzjondzas pie Vislas upes. Kulmas zemes (ziemia chełmińska, Kulmerland) vēsturiskā galvaspilsēta. Pilsētā labi saglabājusies vecpilsēta ar aizsardzības mūriem.
Vēsture
Pirmoreiz rakstos minēta 1065. gadā. Kulmai vairākkārt uzbruka prūši. Lai pasargātos no prūšu uzbrukumiem, 1226. gadā Mazovijas kņazs Mazovijas Konrāds uzaicināja Vācu ordeņa brāļus uz Kulmas zemi un Kulma kļuva par vienu no krustnešu galvenajiem atbalsta punktiem cīņā pret prūšiem. 1233. gada 28. decembrī Hermanis Balke un Hermanis no Zalcas tai piešķīra pilsētas tiesības ar Magdeburgas tiesību pārveidotu formu. Šīs pilsētu tiesību veids jeb t. s. Kulmas tiesības bija paraugs vairāk kā 200 citu pilsētu (arī Varšavas, Kēnigsbergas un Klaipēdas) pilsētu tiesību likumam. Vēsturisks bīskapijas centrs. Pilsēta strauji attīstījās kā Hanzas savienības locekle.
Līdz 1466. gadam Kulma bija Vācu ordeņa valsts sastāvā, līdz Trīspadsmitgadu kara rezultātā iekļāvās poļu Karaļa Prūsijas sastāvā. 16. gadsimta pirmajā pusē Kulmas bīskaps bija Tīdemans Gīze — Nikolaja Kopernika tuvs draugs, ar kura gādību Nirnbergā tika nodrukāts Kopernika galvenais darbs De revolutionibus orbium coelestium (Par debess sfēru griešanos). 1772. gadā, pēc Polijas Pirmās dalīšanas, Kulma iekļāvās Prūsijā. 17. gadsimta sākumā pilsētā jaunības dienas pavadīja vācu filozofs Makss Štirners. No 1807. līdz 1815. gadam tā bija Varšavas hercogistē. No 1816. līdz 1818. gadam vietējā karaskolā mācījās nākamais Prūsijas ministru prezidents Albrehts fon Rons.
Pēc Pirmā pasaules kara, 1920. gadā iekļāvās jaunajā Polijas valstī. Vēsturiski pilsētas iedzīvotāju sastāvs bijis jaukts (vācu/poļu), tomēr pēc Otrā pasaules kara pilsētas vācu iedzīvotāji tika padzīti.
Cilvēki
Helmno (Kulmā) dzimuši:
- Heincs Guderians (Heinz Guderian, 1888—1954) — vācu ģenerālis
- Kurts Šūmahers (Kurt Schumacher, 1895—1952) — vācu politiķis
Atsauces
- ↑ https://bdl.stat.gov.pl/api/v1/data/localities/by-unit/040410704011-0983066?var-id=1639616&format=jsonapi; P2701: JSON; pārbaudes datums: 3 oktobris 2022.
- ↑ Irēna Birzvalka, Velta Staltmane. Poļu īpašvārdu pareizrakstība un pareizruna latviešu valodā (2. papildinātais izd.). Rīga : Zinātne, 1998. 27. lpp. ISBN 978-5796-612-00-2.
Ārējās saites
- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Helmno.
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)
|
