LIMSpec Wiki

Pjenca
pilsēta
Pienza
Pjenca Rādīt kartē "Itālija" Pjenca Rādīt kartē "Toskāna"
Koordinātas: 43°04′43″N 11°40′44″E / 43.078611°N 11.678889°E / 43.078611; 11.678889Koordinātas: 43°04′43″N 11°40′44″E / 43.078611°N 11.678889°E / 43.078611; 11.678889
Valsts	Itālija
Reģions	Toskāna
Province	Sjēnas province
Platība
• Kopējā	122,96 km2
Augstums	491 m
Iedzīvotāji (2023)[1]
• kopā	1 976
• blīvums	17/km²
Laika josla	CET (UTC+1)
• Vasaras laiks (DST)	CEST (UTC+2)
Pasta indekss	53026
Mājaslapa	Oficiālā tīmekļa vietne
UNESCO Pasaules mantojuma objekts
Oficiālais nosaukums: Pjencas vēsturiskais centrs
Tips	Kultūra
Kritērijs	i, ii, iv
Iekļauts	1996. gads
Aizsardzības nr.	789
Valsts	Itālija
Platība	4,41 ha
Pjenca Vikikrātuvē

Pjenca

Pjenca (itāļu: Pienza) ir pilsēta Itālijā, Toskānas dienviddaļā.

Pilsēta rakstos pirmoreiz minēta 9. gadsimtā. Tā ir renesanses laika Romas pāvesta Pija II dzimtā pilsēta. 1459. gadā Pijs II nolēma pārbūvēt savu dzimto vietu. Celtniecības darbus viņš uzticēja Leona Batistas Alberti audzēknim, arhitektam Bernardo Roselino (Bernardo Rossellino). Pilsētas centrs tika pārbūvēts, pamatojoties uz tā laika sapratni par "ideālo pilsētu". 1996. gadā Pjencas vēsturiskais centrs tika iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

• 
• 
  Pjencas katedrāle
• 
  Skats no Pjencas pilsētas uz ieleju
• 

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Pjenca.

• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)

UNESCO Pasaules mantojuma vietas Itālijā Kultūra Adriāna villa Tivoli Agridžento arheoloģiskā vieta Aizvēsturiskie pāļu mājokļi Alpos Akvilejas arheoloģiskā vieta un Akvilejas patriarhālā bazilika Alberobello trulli Amalfi piekraste Asīze, Asīzes Svētā Franciska bazilika un citas franciskāņu vietas Barumīni nuragi Dženova:Jaunās ielas un Rolli piļu sistēma Ivreja:20. gadsimta rūpniecības pilsēta Eiropas lielās kūrortpilsētas (Montekatīni Terme) Etrusku nekropoles Červeteri un Tarkvīnijā d'Estes villa, Tivoli Ferrāra, renesanses pilsēta un tās Po upes grīva Florences vēsturiskais centrs (Florences katedrāle, Piti pils, Ufici) Kamonikas ielejas petroglifi Kasteldelmontes pils Kazales romiešu villa Kazertas 18. gadsimta karaliskā pils ar parku, Vanvitelli akvedukts un Sanleučio komplekss Koneljāno un Valdobjadenes Proseko pauguri Krespi d'Ada Langobardi Itālijā : ietekmes vietas (568. - 774. gads) Mantuja un Sabjoneta Matēras Sasi un alu baznīcas Mediči villas un parki Toskānā Modenas katedrāle, Girlandina un Modenas Lielais laukums Neapoles vēsturiskais centrs d'Orčas ieleja Padujas botāniskais dārzs Arābu - normāņu Palermo un Čefalu un Monreāles katedrāles Pizas Katedrāles laukums (Pizas tornis) Pjemontas un Lombardijas Svētie kalni Pjemontas vīnadārzu ainava:Lange-Roero un Monferrato Pjencas vēsturiskais centrs Pompeju, Herkulānas un Torres Anunciatas arheoloģiskās vietas Portovenere, Činkve Terre un salas (Palmārija, Tino, Tineto) Ravennas agrās kristietības pieminekļi Rētijas dzelzceļš Albulā / Bernīnas ainavas Romas vēsturiskais centrs, Svētā Krēsla īpašumi šajā pilsētā ar ekstrateritoriālajām tiesībām un Svētā Pāvila bazilika ārpus mūriem (Kolizejs, Romas forums, Trajāna kolonna, Trevi strūklaka) Sandžiminjāno vēsturiskais centrs Savojas karaliskās dzimtas rezidences Sirakūzas un Pantalikas nekropole Sjēnas vēsturiskais centrs Svētās Žēlastības Marijas baznīca un dominikāņu klosteris ar Leonardo da Vinči "Svēto Vakarēdienu" Urbīno vēsturiskais centrs Valdinoto reģiona vēlā baroka pilsētas Venēciešu 16. un 17. gadsimta aizsardzības būves : ''Stato da Terra'' – rietumu ''Stato da Mar'' (Bergamo nocietinātā pilsēta) Venēcija un tās lagūna (Dodžu pils) Verona Vičenca un Palladio villas Veneto Daba Čilento, Vallo di Diano un Alburni nacionālais parks, Pestuma, Velija un Padulas klosteris Dolomīti Etna Karpatu un citu Eiropas reģionu pirmatnējie dižskābaržu meži Lipāru salas Sandžordžo kalns