LIMSpec Wiki

Šis raksts ir par latīņu alfabēta burtu. Par citām jēdziena A nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

A ir pirmais burts un patskanis latīņu alfabētā. Tas ir sastopams arī citos alfabētos, kas veidoti uz latīņu alfabēta bāzes, piemēram, latviešu alfabētā. Radies no grieķu alfabēta burta alfas (Α, α) un feniķiešu alfabēta burta alefa (). Parasti skan kā patskanis [a] un tā varianti, bet dažreiz ir arī citāds skanējums, piemēram, angļu valodā. Bieži ir digrāfu sastāvā (senākais — latīņu ae, vēlāk pārtapušais par ligatūru æ) vai ir kopā ar diakritiskajām zīmēm.

Burta A rakstība iespējams radusies no simbola, kas atgādina buļļa galvu, ēģiptiešu hieroglifos un protosemītu rakstībā. Apmēram 1600. gadā p.m.ē feniķiešu alfabētā parādījās burta A līniju zīmējums. Tā nosaukums ir radniecīgs ebreju burta nosaukumam "alefs".

Ēģiptiešu hieroglifs "buļļa galva"	Protosemītu "buļļa galva"	Feniķiešu alefs	Grieķu alfa	Etrusku A	Romiešu A

Senie grieķi, pārņemot feniķiešu alfabētu, nezināja šī simbola izrunu feniķiešu valodā un citās semītu valodās,^{[nepieciešama atsauce]} un pirmo reizi sāka lietot skaņu /a/, simbola A apzīmēšanai. Burta nosaukums pārtapa par "alfa". Agrīnajos grieķu rakstos, kas datēti ar 8. gadsimtu p.m.ē., burts A guļ uz sāniem, bet vēlākos laikos A sāka atgādināt mūsdienu burtu A. Tajā laikā bija daži burta A dialektiskie rakstības veidi, kad saīsinājās viena no burta kājiņām vai horizontālā līnija tika rakstīta leņķī.

Etruski, pārņemot grieķu alfabētu, atstājot burtu bez izmaiņām. Tā tas pārgāja uz latīņu alfabētu, kuru izmanto daudzas Eiropas valodas, bet pēc tam uz kirilicas burtu А.

Mūsdienu drukātais "a" nav līdzīgs grieķu rakstītajam A. Šī A modifikācija noformējās ap 4. gadsimtu.

Gotiskais A	Unciālais A	Gotiskā A paveids
Mūsdienu garnitūra Roman	Mūsdienu garnitūra Italic	Mūsdienu garnitūra Script

Pamatraksts: A (nozīmju atdalīšana)

Lielo burtu A pielieto:

• SI sistēmas elektriskās strāvas stipruma mērvienības ampēra apzīmēšanai;
• astronomiskās vienības apzīmēšanai;
• atzīmē pirmo punktu uzskaitījumā, piemēram, A: aiziet uz veikalu, B: nopirkt pārtiku, C: atgriezties mājās, D: paēst;
• papīra lapas formāta apzīmēšanai, piemēram, A0, A1, A2, A3, A4 un tā tālāk;
• līdz 1957. gadam bija ķīmiskā elementa argona simbols (tagad tā simbols ir Ar);
• priedēklis vārdiem ar nolieguma formu.

Daudzos alfabētos, kas balstās uz latīņu alfabētu ir atrodams burta A ar diakritiskajām zīmēm, piemēram, latviešu alfabētā ir burts Āā.

Ar diakritiskajām zīmēm ir sastopami šādi A burti: Áá, Àà, Ăă, Ắắ, Ằằ, Ẵẵ, Ẳẳ, Ââ, Ấấ, Ầầ, Ẫẫ, Ẩẩ, Ǎǎ, Åå, Ǻǻ, Ää, Ǟǟ, Ãã, Ȧȧ, Ǡǡ, Ąą, Āā, Ảả, Ȁȁ, Ȃȃ, Ạạ, Ặặ, Ậậ, Ḁḁ, Ⱥⱥ, ᶏ, Ɐɐ, Ɑɑ.

Grieķu alfabētā ar burtu a saistītais burts ir alfa (Α, α), savukārt kirilicā — А, а, bet ebreju alfabētā — alefs (א). Dēvanāgarī burtam a atbilst simbols अ (aksara), un visbeidzot arābu alfabētā atbilst ا (alif).

Lielā A burta unikods ir U+0041, bet mazā burta a unikods ir U+0061, savukārt Amerikas informācijas apmaiņas standartkods (ASCII) lielajam burtam ir 65, mazajam burtam — 97.

• @