Trends in LIMS

Mali Republika
Mali Republika République du Mali
Karogs	Ģerbonis
	Himna: Le Mali;
	Location of Mali Mali atrašanās vieta Rietumāfrikā
Galvaspilsēta; (un lielākā pilsēta)	Bamako; 12°39′N 8°00′E / 12.650°N 8.000°E
Valsts valodas	franču valoda
Valdība	Pusprezidentāla republika
Neatkarība
Platība
Iedzīvotāji
IKP (PPP)	2009. gada aprēķins
TAI (2007)	▲ (0,371 zems) (178.)
Valūta	Rietumāfrikas franks (XOF)
Laika josla	GMT (UTC+0)
Interneta domēns	.ml
ISO 3166-1 kods	466 / MLI / ML
Tālsarunu kods	+223

Mali (franču: Mali), oficiāli Mali Republika (République du Mali), ir valsts Rietumāfrikā. Tā robežojas ar Alžīriju ziemeļos, Nigēru austrumos, Burkinafaso un Kotdivuāru dienvidos, Gvineju dienvidrietumos, Senegālu un Mauritāniju rietumos. Mali robežas ziemeļu virzienā iestiepjas līdz pat Sahāras tuksneša centrālajai daļai, kamēr valsts dienvidu daļa, kurā dzīvo lielākā daļa iedzīvotāju, pa upēm robežojas ar Nigēru un Senegālu.

Vēsture

Pirms koloniālisma laikmeta mūsdienu Mali teritorijā pastāvēja vairākas lielas valstis, kā Ganas impērija, Mali impērija un Songaju impērija. 19. gadsimta beigās teritoriju pakļāva Francija un izveidoja tajā Franču Sudānas koloniju. 1960. gada jūnijā Mali kopā ar Senegālu ieguva neatkarību kā Mali Federācija, bet pāris mēnešus vēlāk Senegāla izstājās no federācijas un Mali kļuva par Mali Republiku. Par valsts prezidentu tika ievēlēts Mobido Keita.

1968. gada novembrī armijas virsnieku grupa veica valsts apvērsumu un izveidoja Nacionālās atbrīvošanas militāro komiteju ar prezidentu Musu Traorē priekšgalā. 1974. gadā tika pieņemta jauna konstitūcija, saskaņā ar kuru vara valstī pakāpeniski pārgāja jaunizveidotās valdošās partijas - Mali tautas demokrātiskās savienības rokās. 1979. gada jūnijā tika sarīkotas prezidenta vēlēšanas, kurās Musa Traorē saņēma 99% balsu.

1991. gada martā sākās pret Traorē režīmu vērsti protesti, kas noveda pie Traorē atstādināšanas no amata. 1992. gada janvārī tika pieņemta jauna konstitūcija un sarīkotas pirmās demokrātiskās prezidenta vēlēšanas.

2012. gada janvārī valsts ziemeļu daļā sākās tuaregu sacelšanās, kas noveda pie Azavadas neatkarības pasludināšanas un Mali kara sākuma. Konfliktu saasināja martā notikušais valsts apvērsums un cīņas starp islāmistu un tuaregu kaujiniekiem. Islāmistiem izdevās ieņemt lielāko daļu Azavadas teritorijas, kas noveda pie Francijas iejaukšanās karadarbībā 2013. gada janvārī. Mēneša laikā Francijas un Mali bruņotie spēki bija atkarojuši lielāko daļu valsts ziemeļu daļas.

2020. gada 18. augustā bruņoti karavīri sarīkoja valsts apvērsumu. Tika arestēts prezidents Ibrahims Keita, premjerministrs Bubu Sisē, kā arī citi augstākie valdības pārstāvji un militārie virsnieki. Nākamajā dienā Keita valsts televīzijā paziņoja par atkāpšanos no amata; tika atlaists parlaments. Varas pārņemšanai nemiernieki izveidoja Tautas glābšanas nacionālo komiteju ar pulkvedi Asimi Goitu vadībā. Nemierniekus atbalstīja Krievijas Vāgnera grupas kaujinieki, kas ieradās 2021. gada nogalē un palīdzēja huntai piespiest izvest no Mali aptuveni 12 000 karavīru lielo ANO miera uzturēšanas misiju.^[1]

Ģeogrāfija

Mali raksturīgs subtropu un sauss klimats. Tā galvenokārt ir līdzena, ar kalnaināku apvidu un savannu dienvidaustrumos. Lielākā daļa valsts atrodas Sahāras tuksnesī. Augstākā virsotne valstī ir Hombori Tondo kalns (1 155 m). Garākā upe valstī ir Nigēra. Lielākais ezers valstī ir Faguibine ezers. Valsts ir bagāta ar dabas resursiem - zeltu, urānu, fosfātiem, kaolinītu, sāli un kaļķakmeni.

Demogrāfija

Aptuveni trešdaļa no visiem Mali iedzīvotājiem ir bambari, kas runā bambaru valodā. Šo valodu prot 80% valsts iedzīvotāji, bet tā tomēr nav oficiālā valsts valoda. Šāds statuss ir tikai franču valodai. Nākamās lielākās etniskās grupas ir fuli, senufo un bva. Valsts ziemeļu daļu apdzīvo tuaregi.

90% no Mali iedzīvotājiem ir musulmaņi, apmēram 5% ir kristieši (divas trešdaļas no tiem katoļi, viena trešdaļa- protestanti).