Trends in LIMS

Kabarē, kabarejs^[1] (no franču: cabaret — 'krodziņš'), agrāk arī kabarets,^[2] ir izklaides veids, kas satur mūziku, komēdiju, dziedāšanu, dejošanu, deklamāciju vai drāmu. Tas notiek īpašās vietās, ko arī dēvē par kabarē, piemēram, restorānos, krogos vai naktsklubos, kuros ir skatuve, uz kuras uzstāties. Skatītāji pārsvarā sēž pie galdiem, ēdot vai dzerot. Kabarē programmas vadītāju sauc par konferansjē. Kabarē programmas pārsvarā tiek radītas pieaugušo auditorijai.

Kabarē radās un izplatījās 19. gadsimta nogalē Parīzē kā bohēmiešu literāriskie krodziņi. Par pirmo šāda tipa krodziņu uzskata Monmartra "Melno kaķi" (Le Chat Noir), ko atvēra 1881. gadā. Sākotnēji priekšnesumus rīkoja pašdarbnieku ansambļi un tajās liela loma bija improvizācijai. Ar laiku gan improvizācijas raksturs zuda un kabarē priekšnesumus sāka sniegt profesionāli mākslinieki.

Latvijā kabarē kultūra uzplauka pēc Pirmā pasaules kara. Elizabetes un Brīvības ielas stūrī Rīgā 1928. gadā ēkā ierīkoja kabarē "Bonzo", bet ēkas otrā stāvā telpas nomāja “Modernais teātris”, saukts arī par “Intīmo teātri”. Rīgas kabarē un kafejnīcās šajā laikā uzstājās vēlāk slavenais vācu komiskais aktieris Heincs Erhards. Savukārt Rīgas restorānā un deju klubā "Alhambra" uzstājās Oskars Stroks, kas 1931. gadā atvēra deju kafejnīcu "Barberina" Brīvības ielā 15.

• Alhambra (1929—1944?)^[3]
• A.T. (1920)^[4][5]
• Foxtrott-Diele (1920—1934?)^[6][7]
• Bonzo (1928)^[8]
• Jar (1930)
• Ganimeds^[9]

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kabarē.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)