The US FDA’s proposed rule on laboratory-developed tests: Impacts on clinical laboratory testing

Posted on May 26, 2024 By LabLynx Journal articles

Labot saites
Primāti
Primates (Linnaeus, 1758)
Dažas primātu dzimtas (no augšas uz leju): slaidpirkstaiņi (Daubentoniidae), tarsiji (Tarsiidae), lemuri (Lemuridae), lori (Lorisidae), kapucīni (Cebidae), kalitriksi (Callitrichidae), zirnekļpērtiķi (Atelidae), mērkaķi (Cercopithecidae), giboni (Hylobatidae), cilvēkpērtiķi (Hominidae).
Dažas primātu dzimtas (no augšas uz leju):
slaidpirkstaiņi (Daubentoniidae), tarsiji (Tarsiidae), lemuri (Lemuridae), lori (Lorisidae), kapucīni (Cebidae), kalitriksi (Callitrichidae), zirnekļpērtiķi (Atelidae), mērkaķi (Cercopithecidae), giboni (Hylobatidae), cilvēkpērtiķi (Hominidae).
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseZīdītāji (Mammalia)
ApakšklaseDzemdētājzīdītāji (Theria)
InfraklasePlacentāļi (Eutheria)
VirskārtaPirmprimātu placentāļi (Euarchontoglires)
LielkārtaEuarhonti (Euarchonta)
KārtaPrimāti (Primates)
Iedalījums

2 apakškārtas:

Primāti Vikikrātuvē

Primāti (Primates) ir viena no zīdītāju klases (Mammalia) kārtām. Pie primātiem pieder visas puspērtiķu, pērtiķu, cilvēkveidīgo pērtiķu (t.sk. cilvēku) sugas. Primātu sugu priekšteči mājoja tropisko mežu kokos un joprojām lielākā daļa sugu mājo kokos vai daļēji kokos. Ja neskaita cilvēku apdzīvotās teritorijas, primāti visbiežāk ir sastopami tropu un subtropu reģionos Centrālajā Amerikā, Dienvidamerikā, Āfrikā un Dienvidāzijā.[1] Dažas primātu sugas ir sastopamas pat tik tālu ziemeļos kā Meksikas dienvidu daļā un Japānas ziemeļu daļā.

Primāti ir daudzveidīga kārta, kuru pārstāv apmēram 293 sugas.[2] Mazākie primāti ir peles lielumā, savukārt lielākie (gorillas) cilvēka augumā (180 cm).[3] Ik pa laikam zinātnieki atklāj jaunas primātu sugas.[4][5] Laikā no 2000. gada līdz 2010. gadam tika aprakstītas 25 jaunas sugas, bet kopš 2010. gada 11 jaunas sugas.

Latviešu valodas vārds "primāts" ir cēlies no latīņu valodas vārda primas (pirmais, izcilais, dižciltīgais) daudzskaitļa formas primates.

Sistemātikas izmaiņas

Lemuri sasniedza Madagaskaru jau tad, kad sala bija atdalījusies no Āfrikas, attēlā kaķu lemurs (Lemur catta)
Tarsiji pēdējos 48 miljonus gadu tikpat kā nav mainījušies

Primātu grupa mūsdienu sistemātikā veido monofilētisku grupu, kas tiek iedalīta 2 apakškārtās: sausdeguna pērtiķos un slapjdeguna pērtiķos. Toties kopā ar ādlidoņiem (Dermoptera) un tupajām (Scandentia) primāti veido evarhontu kladu (Euarchonta), kas savukārt ietilpst pirmprimātu placentāļu virskārtā (Euarchontoglires). Lai arī tupajas kādu laiku pagātnē ir tikušas sistematizētas kā primāti, ģenētiskajos pētījumos atklājies, ka ādlidoņi ir tuvāk radniecīgi primātiem nekā tupajas.[6]

Evolūcija

Primātu grupa sāka attīstīties vismaz pirms 65 miljoniem gadu[7], lai arī vecākās zināmās primātu fosilijas ir apmēram 55 miljonus gadu vecas paleocēna beigu vai eocēna sākuma fosilijas.[7][8] Toties, balstoties uz molekulārajiem pētījumiem, ir izvirzīta hipotēze, ka senākie primāti dzīvojuši jau pirms 85 miljoniem gadu.[9][10]

Slapjdeguna pērtiķi

Slapjdeguna pērtiķi no kopējā primātu priekšteča atdalījās pirms apmēram 63 miljoniem gadu[11], lai gan daži zinātnieki uzskata, ka tas varēja notikt arī agrāk.[12] Eocēna laikā lielākajā daļā ziemeļu kontinentu dominēja divas seno primātu grupas: Adapiformes un omomīdi (Omomyidae).[13] Adapiformes infrakārtai piederošais Darwinius masillae pieder pie slapjdeguna pērtiķiem.[14] Toties omomīdu dzimtas sugas pieder pie tarsiju infrakārtas, kas savukārt pieder pie sausdeguna pērtiķiem. Omomīdi izmira pirms 30 miljoniem gadu, bet Adapiformes sugas izmira pirms 10 miljoniem gadu.[15]

Slapjdeguna pērtiķi iedalās divās lielās grupās: Madagaskarā dzīvojošos lemuros un Āfrikā un Āzijā dzīvojošos loros. Saskaņā ar ģenētiskajiem pētījumiem Madagaskarā dzīvojošie lemuri no loriem atdalījās pirms 75 miljoniem gadu[12], lai gan Madagaskara no Āfrikas atdalījās pirms 160 miljoniem gadu, bet no Indijas pirms 90 miljoniem.[16] Ņemot vērā šo faktu, iespējams, ka Madagaskaru uz dreifējoša dabiska plosta savulaik ir sasniegusi kāda neliela lemuru populācija, kas kļuva par visu Madagaskaras lemuru priekštečiem. Tas varēja notikt pirms 50 - 80 miljoniem gadu.[12][16] Šādu hipotēzi stiprina fakts, ka visi lemuri savstarpēji ir daudz radniecīgāki, nekā ar citiem slapjdeguna pērtiķiem. Ir arī otra hipotēze par lemuru nokļūšanu Madagaskarā, lemuriem salu gan no Āfrikas, gan Indijas sasniedzot vairākas reizes, tomēr šādu ieceļošanu neatbalsta ģenētisko pētījumu analīzes.[17]

Sausdeguna pērtiķi

Visticamākais, ka Jaunās pasaules pērtiķi Ameriku sasniedza, dreifējot pāri Atlantijas okeānam uz kādas zemes atlūzas, attēlā imperatora tamarīns (Saguinus imperator)

Sausdeguna pērtiķi iedalās divās infrakārtās: tarsijos un augstākajos primātos. Tarsiji laika gaitā tikpat kā nav mainījušies, no pārējiem primātiem tie atdalījās apmēram pirms 58 miljoniem gadu.[18] Vecākā zināmā sausdegunu pērtiķu fosilija ir apmēram 55 miljonus gadu veca un tā pieder tarsiju grupai. Tā tika atrasta Ķīnā[19] un apliecina jau agrāk izvirzītu hipotēzi, ka tarsiju grupa attīstījās un izveidojās Āzijā.[20] Augstākie primāti kā grupa izveidojās pirms apmēram 40 miljoniem gadu, iespējams, ka to izcelsmes vieta arī ir Āzija. Ja tie izveidojās Āzijā, tad drīz pēc tam tie sasniedza jau Āfriku. Augstākie primāti iedalās Vecās pasaules pērtiķos un Jaunās pasaules pērtiķos. Evolūcijas gaitā bija vēl trešā grupa - eosimīdi (Eosimiidae), kas dzīvoja Āzijā un izmira pirms apmēram miljona gadu.[21] Līdzīgi kā ar lemuriem, kuru ierašanos Madagaskarā zinātnieki līdz šim nav spējuši neapgāžami pierādīt, arī Jaunās pasaules pērtiķu nokļūšanu līdz Amerikai zinātnieki nespēj pierādīt. Kopumā par pērtiķu ceļošanu no Vecās pasaules uz Jauno pasauli pastāv vairākas hipotēzes. Balstoties uz molekulārajiem pētījumiem, Jaunās pasaules pērtiķu grupa atdalījās no pārējiem pērtiķiem apmēram pirms 33 - 70 miljoniem gadu, bet, balstoties uz DNS pētījumiem, tas notika pirms 35 - 43 miljoniem gadu.[22] Pagātnē okeāns starp Ameriku un Āfriku nebija tik plats un to varēja pārvarēt apmēram 13 dienās, dreifējot uz kādām zemes atlūzām. Zinātnieki uzskata, ka primāts, kas pārvarēja okeānu, varēja būt neliela auguma un nesvēra vairāk par 1 kg. Ceļojuma aprēķini veikti, ņemot vērā okeāna iespējamās straumes un vēju.[23]

Klasifikācija

Tomēr starp sistemātiķiem nav vienprātības par lemurveidigo infrakārtas sistemātiku. Ir zinātnieki, kas lemurveidīgo infrakārtā sistematizē tikai lemurus, bet lorus izdala atsevišķā lorveidīgo infrakārtā (Lorisiformes).[24]

Atsauces

  1. ↑ Britannica: Primates
  2. ↑ «Primātu kārtas sugu nosaukumi latviešu valodā». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 30. martā. Skatīts: 2013. gada 26. augustā. Norādīts vairāk nekā |archiveurl= un |archive-url= vajadzīgs; Norādīts vairāk nekā |archivedate= un |archive-date= vajadzīgs
  3. ↑ «Rīgas Zoo: Primāti». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 7. jūlijā. Skatīts: 2013. gada 26. augustā.
  4. ↑ The role of circumstantial evidence in the discovery of new species of primate
  5. ↑ Finding new species
  6. ↑ Janečka, J. E.; Miller, W., Pringle, T. H., Wiens, F., Zitzmann, A., Helgen, K. M., Springer, M. S. & Murphy, W. J. (2007). "Molecular and Genomic Data Identify the Closest Living Relative of Primates". Science 318 (5851): 792–794. Bibcode:2007Sci...318..792J
  7. ↑ 7,0 7,1 New perspectives on anthropoid origins
  8. ↑ «Deep Time and the Search for Anthropoid Origins». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 1. septembrī. Skatīts: 2013. gada 26. augustā.
  9. ↑ Lee, M. (September 1999). "Molecular Clock Calibrations and Metazoan Divergence Dates". Journal of Molecular Evolution 49 (3): 385–391. doi:10.1007/PL00006562
  10. ↑ Scientists Push Back Primate Origins From 65 Million To 85 Million Years Ago
  11. ↑ Molecular Remodeling of Members of the Relaxin Family During Primate Evolution
  12. ↑ 12,0 12,1 12,2 Development and Application of a Phylogenomic Toolkit: Resolving the Evolutionary History of Madagascar's Lemurs
  13. ↑ Hartwig, W. (2007). "Primate Evolution". In Campbell, C., Fuentes, A., MacKinnon, K., Panger, M. & Bearder, S. Primates in Perspective. Oxford University Press. pp. 13–17. ISBN 978-0-19-517133-4.
  14. ↑ «Darwinius masillae is a strepsirrhineda reply to Franzen et al. (2009)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 17. maijā. Skatīts: 2015. gada 4. septembrī.
  15. ↑ Ciochon, R. & Fleagle, J. (1987). Primate Evolution and Human Origins. Menlo Park, California: Benjamin/Cummings. p. 72. ISBN 978-0-202-01175-2.
  16. ↑ 16,0 16,1 Mittermeier, R.A.; et al. (2006). Lemurs of Madagascar (2nd ed.). Conservation International. pp. 23–26. ISBN 1-881173-88-7.
  17. ↑ Sellers, Bill (2000-10-20). "Primate Evolution" (PDF). University of Edinburgh. pp. 13–17. Retrieved 2008-10-23.
  18. ↑ «Evolutionary Biology of Tarsiers». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 7. septembrī. Skatīts: 2013. gada 29. augustā. Norādīts vairāk nekā |archiveurl= un |archive-url= vajadzīgs; Norādīts vairāk nekā |archivedate= un |archive-date= vajadzīgs
  19. ↑ «Early Primate Weighed Less Than an Ounce». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 21. augustā. Skatīts: 2013. gada 29. augustā.
  20. ↑ Kay, R. F. (2012-06-26). "Evidence for an Asian origin of stem anthropoids". Proceedings of the National Academy of Sciences 109 (26): 10132–10133. doi:10.1073/pnas.1207933109. ISSN 0027-8424
  21. ↑ Anthropoid primates from the Oligocene of Pakistan (Bugti Hills): Data on early anthropoid evolution and biogeography
  22. ↑ Timing the Origin of New World Monkeys
  23. ↑ Houle, A. (1999). "The origin of platyrrhines: An evaluation of the Antarctic scenario and the floating island model". American Journal of Physical Anthropology 109 (4): 541–559. doi:10.1002/(SICI)1096-8644(199908)109:4<541::AID-AJPA9>3.0.CO;2-N. PMID 10423268
  24. ↑ «Primates as an Adaptive Array». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 16. maijā. Skatīts: 2013. gada 23. augustā.

Ārējās saites

Autoritatīvā vadība
source: https://lv.wikipedia.org/wiki/Prim%C4%81ti

    by LabLynx

    Website

    Related Posts