The US FDA’s proposed rule on laboratory-developed tests: Impacts on clinical laboratory testing
| Longīns Ausējs | |
|---|---|
 | |
| Latvijas Izglītības ministrs | |
|
Amatā 1921. gada 27. aprīlis — 1921. gada 18. jūnijs | |
| Premjerministrs | Kārlis Ulmanis |
| Priekštecis | Juris Plāķis |
| Pēctecis | Aleksandrs Dauge |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1885. gada 30. oktobrī Lauru kolonija, Pleskavas guberņa,  Krievija |
| Miršanas dati |
1942. gada 9. jūnijā (56 gadu vecumā) Usoļlags, Molotovas apgabals, PSRS (tagad Krievija) |
| Tautība | Latvietis |
| Politiskā partija | Bezpartejiskais Nacionālais centrs (vēlāk Latviešu Nacionālā apvienība) |
| Profesija | skolotājs |
| Augstskola | Pēterburgas Universitāte |
|
 Triju Zvaigžņu ordenis | |
Longīns Ausējs arī Longins Ausējs (1885—1942) bija latviešu sabiedriskais darbinieks, skolotājs un tautsaimnieks. Cēsu pilsētas galva (1918), Latvijas Republikas izglītības ministrs (1921). Ekonomikas zinātņu doktors, Latvijas Universitātes vecākais docents. 1941. gadā deportēts uz PSRS, kur nošauts.
Dzīvesgājums
Dzimis 1885. gada 30. oktobrī latviešu Lauru kolonijā[1] (tagad Lauru ciems Pleskavas apgabalā vai arī Pededzes pagasts Latvijā.[2]) Mācījās Alūksnes draudzes skolā, Pleskavas reālskolā (1899-1900) un Pleskavas klasiskajā ģimnāzijā (1900-1906). Studēja Pēterburgas Universitātes matemātikas fakultātē (1906-1910).
No 1910. gada strādāja par skolotāju un direktoru Kārļa Millera dibinātajā Cēsu reālskolā. 1917. gada viņu ievēlēja Vidzemes pagaidu zemes padomē, 1918. gadā viņš bija Cēsu pilsētas galva. No 1919. gada strādāja par Izglītības Ministrijas Skolu departamenta direktoru. 1921. gadā iestājās Arveda Berga vadītajā Bezpartijiskajā nacionālajā centrā un no 1921. gada 27. aprīļa līdz 18. jūnijam bija Izglītības ministrs.
1925. gadā Ausēju ievēlēja Rīgas Domē, kur viņš bija Rīgas Skolu valdes loceklis. No 1927. gada Ausējs bija 2. Saeimas deputāts Nacionālajā centra frakcijā. Kā eksterns beidza arī Latvijas Universitātes tautsaimniecības nodaļu. Strādāja par Latvijas Universitātes vecāko docentu. Bija latviešu studentu korporācijas Beveronija biedrs.
Pēc Latvijas okupācijas 1941. gadā Ausēju deportēja uz Usoļjes labošanas darbu nometni (Usoļlagu) PSRS, kur 1942. gada 2. maijā viņu apsūdzēja par piedalīšanos kontrrevolucionārā organizācijā un nošāva 1942. gada 9. jūnijā. Usoļlagā ieslodzītais Longīna Ausēja dēls Orests tika nošauts 1942. gada 17. jūnijā.[3]
Mācību grāmatas
- Algebra, 1918.
- Ģeometrija, 1920.
- Dzīve skaitļos, 1924.
- Aptuvenie skaitļi, 1924.
- Finanču matemātika, 1926.
Apbalvojumi
Triju Zvaigžņu ordenis (1927)
Atsauces
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīcas I. sējuma 1254-55 slejas. Rīga: 1927.-1928.
- ↑ Izglītības un zinātnes ministrijas mājaslapa[novecojusi saite]
- ↑ «Izraksts no PSRS IeTK Sevišķās apspriedes protokola Nr. 29-m lēmuma par nāvessoda piespriešanu Longinam Ausējam “par kontrrevolucionāru darbību”.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2013. gada 28. februārī.
| Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: Juris Plāķis |
Latvijas Izglītības ministrs 1921. gada 27. aprīlis — 18. jūnijs |
Pēctecis: Aleksandrs Dauge |
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
