The US FDA’s proposed rule on laboratory-developed tests: Impacts on clinical laboratory testing

Jans Jansons van Hārlems (Jan Janszoon van Haarlem; dzimis ap 1570. gadu, miris 1641. gadā vai vēlāk) jeb Reiss Murads (Reis Mourad) bija holandiešu jūrnieks un berberu pirātu (korsāru) vadonis, kas, bāzējoties Ziemeļāfrikā, darbojās lielākoties Vidusjūrā. Kopā ar citiem korsāriem viņš piedalījās neatkarīgās Salē republikas izveidē Marokā un valdīja tajā.

Par korsāru kļuva Nīderlandes neatkarības kara laikā, kad patrulēja ūdeņos pie dzimtās Hārlemas, mēģinot sagrābt spāņu kuģus. Vēlāk pameta ģimeni un pārcēlās uz Berberu krastu Ziemeļāfrikā, turpinot nodarboties ar pirātismu, kuģojot zem tāda karoga, kāds konkrētajā situācijā bija izdevīgs. 1618. gadā viņu pašu sagrāba berberu pirāti, bet Jansons pievērsās islāmam, tādējādi izvairoties no nokļūšanas verdzībā. 1619. gadā viņš kopā ar citiem berberu pirātiem (tostarp vairākiem islāmu pieņēmušiem holandiešiem) pameta Alžīrijas piekrasti, pārceļoties uz Salē ostu mūsdienu Marokā. 1624. gadā pirāti pasludināja Salē par neatkarīgu valsti, kuras patstāvību bija spiesta atzīt Maroka. Jansons tika izvēlēts par pirmo valsts prezidentu.

Salē Jansons apprecējās, un arī viņa dēli kļuva par pirātiem, bet vēlāk pārcēlās uz Ziemeļameriku, kopā ar citiem holandiešiem, kas dibināja Jaunamsterdamu (Ņujorku).

Jansons devies arī tālākos pirātu uzbrukumos, piemēram, uz Lamanša piekrasti, Angliju un Īriju, bet 1627. gadā aizkuģoja līdz Islandei, nolaupot tur ap 400 cilvēku verdzībā. Zināms, ka 1635. gadā viņu sagrāba gūstā Maltas ordeņa bruņinieki, no gūsta izbēdzis 1640. gadā un atgriezies Marokā. Par Jansona dzīves nogali informācija nav saglabājusies.