The US FDA’s proposed rule on laboratory-developed tests: Impacts on clinical laboratory testing

Bazīdijsporas ir īpašas reproduktīvas šūnas, kuras veidojas bazīdijsēņu himēnija slānī uz īpašiem izaugumiem — bazīdijām. Bazīdijā parasti mejozes ceļā izveidojas četri šūnas kodoli. Seko bazīdijas gala izaugumu — sterigmu veidošanās, uz kurām aizplūst pa vienam no jaunveidotajiem 4 kodoliem, katrs no kuriem izveido vienu bazīdijsporu. Ja vienlaikus ar kodoliem dalās arī pati bazīdija, tad veidojas fragmobazīdija.^[1]

Bazīdiju galos vai retos gadījumos sānos veidojas šauri konusveida izaugumi — sterigmas, kuru galos izaug sporas, sauktas par bazīdijsporām. Pēc sporu nobriešanas tās ar sterigmās veidojošās grūdiena mehānisma palīdzību atraujas un tiek atgrūstas no bazīdijām par dažām milimetra daļām, tā attālinoties no himenofora sieniņām un uzsākot patstāvīgu lidojumu gravitācijas, bet pēc izslīdēšanas no himēnija - arī gaisa plūsmu ietekmē. Sterigmas un attiecīgi atgrūšanas mehānisms neveidojas tādām sēnēm kā zemestauku dzimtai, jo tās sporas pārnēsā nevis gaisa strāvas, bet kukaiņi. Parasti uz katras bazīdijas veidojas 4 sporas, taču ir iespējami jebkādi citi varianti gan dažādām sugām, gan vienas sēnes ietvaros.^[2]

Pēc nogatavošanās sporas izsējas, tiek izgrūstas vai kukaiņu iznestas no sporu veidojošā slāņa un gaida tādu vides apstākļu sasniegšanu, kuros tās varētu producēt jaunu sēņotni. Sasniedzot šādu augteni un piemērotus klimatiskos apstākļus, spora uzdīgst. Parasti, sporai izveidojot sēņotni, tā netraucētas augšanas gadījumā aug radiāli uz visām pusēm, veidojot raganu apļus.^[3]

• Hifas
• Sēnes
• Sporas

• The Club Fungi: Basidiomycota Arhivēts 2020. gada 26. novembrī, Wayback Machine vietnē.
• EMLab P&K: Basidiospores Arhivēts 2016. gada 3. martā, Wayback Machine vietnē.
• Справочник экологии: Базидиоспора Arhivēts 2017. gada 5. februārī, Wayback Machine vietnē.