The US FDA’s proposed rule on laboratory-developed tests: Impacts on clinical laboratory testing

Algonkinu tautas ir Ziemeļamerikas pamatiedzīvotāju (indiāņu) grupa, kuras pārstāvji runā radniecīgās algonkinu valodu saimei piederošās valodās. Šī ir viena no izplatītākajām un daudzskaitlīgākajām indiāņu grupām Ziemeļamerikā, kurai eiropiešu kolonizācijas sākumposmā piederēja vairāki simti cilšu.

Sākotnēji algonkini apdzīvoja Lielo Ezeru apkārtni Ontārio provincē Kanādā. No šejienes tie izplatījās plašā teritorijā: Kvebekas un Manitobas provincēs Kanādā, Minesotas, Mičiganas, Ziemeļdakotas, Montānas štatos Amerikas Savienotajās Valstīs.

Pie Jaunanglijas ciltīm piederēja mohegani, pekoti, naraganseti, vampanoagi, masačūsetsi, nipmuki, penakuki, pasamakodi, kuinapi. Mainu un Austrumkvebeku apdzīvoja abenaki. Šo cilšu pamatnodarbošanās bija lauksaimniecība. Malesītu un mikmaku mājvieta bija Kanādas Piejūras provinces Maina un Kvebeka. Šo cilšu galvenais iztikas avots bija zvejniecība. Tālāk uz ziemeļiem dzīvoja atikamekvi, algonkini, montanji/naskapi (ini). Pastāv pieņēmums, ka arī Ņūfaundlendas beotuki runāja algonkinu saimei piederoša valodā, taču pēdējā zināmā beotuku valodas pratēja nomira 1829. gadā.

Minesota, Viskonsina, Augšējā Mičigana, Ontārio rietumi un Kanādas prērijas bija odžibvu (čipevu), otavu, potavatomi un dažādu krī grupu dzimtene. Lielos Līdzenumus apdzīvoja arapahi, šaijeni, blekfūti (melnkājainie jeb siksiki).

Tagadējā ASV vidusrietumu daļā dzīvoja šoini, iliniveki (ilinoisi), kikapi, menomini, maiami, saki/foksi (meskvaki). Lielu daļu šo cilšu varmācīgi piespieda pārcelties uz rietumiem no Misisipi upes uz tagadējo Oklahomu.

Pouhatanu jeb Virdžīnijas indiāņu konfederācijas 30 ciltis (pamunki, čikahomini, vikokomiki, mataponi, rapahanoki u.c.) un nantikoki bija vistālāk uz dienvidiem dzīvojošie algonkini. Vidusatlantijas apgabalos mita daudzās lenapu (delavaru) ciltis un mohikāņi.

Daudzās algonkinu tautas dzīvoja atšķirīgos klimatiskos un apkārtējās vides apstākļos, tāpēc tām bija atšķirīgs dzīvesveids. Taču visiem algonkiniem pamatnodarbošanās bija medniecība un zvejniecība. Lielākā daļa cilšu audzēja kukurūzu, ķirbjus un pupas, tā sauktās "trīs māsas". Daļa Lielo Ezeru apkārtnē mītošie algonkinu indiāņi (gk. odžibvi) ievāca savvaļas rīsus vai tecināja kļavu sulu.

Gar Atlantijas piekrasti mītošas ciltis ievāca vampumu, — no gliemežnīcām gatavotas pērles, kas kļuva par naudas ekvivalentu maiņas tirdzniecībā. Ļoti izplatītas bija bērzu tāss kanoe.

Subarktiskajā joslā dzīvojošās ciltis (mikmaki, odžibvi, montanji/naskapi (ini) u.c.) medīja ziemeļbriežus, alņus u.c., lasīja ogas un zvejoja. Apģērbu un apavus gatavoja no ādām, rotājumus izšuva no dzeloņcūkas adatām, vēlāk arī pērlītēm. Dzīvoja ar ādām vai mizu pārklātos vigvamos. Ziemā pārvietojās ragavās un sniega kurpēs.

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Algonkinu tautas.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)