Practical Applications of a SDMS (Scientific Data Management System)

Katovice
Katovice;
	pilsēta
Katowice
; Karogs	; Ģerbonis
	Katovice Katovice
	Koordinātas: 50°15′22″N 19°01′51″E / 50.25611°N 19.03083°EKoordinātas: 50°15′22″N 19°01′51″E / 50.25611°N 19.03083°E
Valsts	Polija
Vojevodiste	Silēzija
Pilsētas tiesības	kopš 1865. gada
Platība
• Kopējā	164,67 km2
Maks. augstums	352 m
Min. augstums	266 m
Iedzīvotāji (2023)
• kopā	279 200
• blīvums	1 874,8/km²
Laika josla	CET (UTC+1)
• Vasaras laiks (DST)	CEST (UTC+2)
Pasta indeksi	40-001 līdz 40-999
Tālruņu kods	+48 32
Mājaslapa	www.um.katowice.pl
	Katovice Vikikrātuvē

Katovice (poļu: Katowice) ir pilsēta Polijas dienvidos, Silēzijas vojevodistes centrs. Augšsilēzijas aglomerācijas lielākā un centrālā pilsēta. Viens no pilsētas simboliem — sporta arēna šķivja formā Spodek. Pilsēta atrodas Augšsilēzijas ogļu baseina teritorijā.

Pilsētā atrodas vairākas ogļu ieguves šahtas, divas metalurģiskās rūpnīcas un krāsaino metālu rūpnīca. Silēzijas Universitāte ar 12 fakultātēm, vairākas citas augstskolas. Katovices centrā saglabājusies jūgendstila apbūve. No 20. gadsimta trīsdesmitajiem gadiem saglabājusies interesanta modernisma arhitektūra. Tomēr lielākā daļa māju ir neizteiksmīga 20. gadsimta sešdesmito līdz astoņdesmito gadu apbūve, kuru mūsdienās cenšas pārbūvēt. Šeit atrodas Silēzijas teātris, Silēzijas mākslas muzejs, Silēzijas filharmonija. Silēzijas kultūras un atpūtas parks ar stadionu, zooloģisko dārzu, planetāriju.

Vēsture

Dibināta 19. gadsimtā, kad apkārtējos kalnos atrada bagātīgas vērtīgo izrakteņu (sevišķi akmeņogļu) atradnes. Teritorija toreiz atradās Prūsijas sastāvā, kaut arī vairums iedzīvotāju bija poļi. Pēc Pirmā pasaules kara Katovice Silēzijas sacelšanās rezultātā iekļāvās Polijas sastāvā. Pilsēta auga, pateicoties akmeņogļu ieguvei un metalurģiskajai rūpniecībai. Komunistiskās Polijas laikā no 1953. līdz 1956. gadam Katovices nosaukums bija "Staļinogroda" (Stalinogród) par godu Josifam Staļinam. Pilsētā bija smaga ekoloģiskā situācija, bet pēc pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu krīzes ogļu ieguvē un saimniecības pārorietēšanas, tā ir uzlabojusies.

Cilvēki

Katovicē dzimuši:

Hanss Belmers (Hans Bellmer, 1902—1975), vācu mākslinieks;
Kristina Boheneka (Krystyna Bochenek, 1953—2010), politiķe;
Marija Geperte-Maiere (Maria Goeppert-Mayer, 1906—1972), amerikāņu fiziķe;
Kurts Goldšteins (Kurt Goldstein, 1878—1965), vācu neirologs;
Rihards Hermanis (Richard Herrmann, 1923—1962), vācu futbolists;
Ježijs Kukučka (Jerzy Kukuczka, 1948—1989), alpīnists;
Francis Leopolds Neimanis (Franz Leopold Neumann, 1900—1954), politologs;
Slavomirs Skšipeks (Sławomir Skrzypek, 1963—2010), finansists;
Ernsts Vilimovskis (Ernst Wilimowski, 1916—1997), futbolists.

Apskates objekti

Drapacz Chmur
Goldšteinu pils (Pałac Goldsteinów)
Katovices Augšāmcelšanās baznīca (Kościół Zmartwychwstania Pańskiego w Katowicach)
Katovices Ebreju kapsēta (Cmentarz żydowski w Katowicach)
Katovices izpletņlēcēju tornis (Wieża spadochronowa w Katowicach)
Katovices Gišovecas rajons (Giszowiec)
Katovices katedrāle (Archikatedra Chrystusa Króla w Katowicach)
Katovices Marijas baznīca (Kościół Mariacki w Katowicach)
Katovices Miķeļa baznīca (Kościół św. Michała Archanioła w Katowicach)
Katovices Mūzikas akadēmija (Akademia Muzyczna im. Karola Szymanowskiego w Katowicach)
Katovices Ņikišovecas rajons (Nikiszowiec)
Katovices Pētera un Pāvila baznīca (Kościół Świętych Apostołów Piotra i Pawła w Katowicach)
Silēzijas Seima ēka (Gmach Sejmu Śląskiego)
Silēzijas teātris (Teatr Śląski im. Stanisława Wyspiańskiego w Katowicach)
Spodek (Spodek)