Type a search term to find related articles by LIMS subject matter experts gathered from the most trusted and dynamic collaboration tools in the laboratory informatics industry.
| Skujkoku klase | |
|---|---|
 Skujkoku mežs | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Skujkoki (Pinophyta) |
| Klase | Skujkoku klase (Pinopsida) |
| Iedalījums | |
| |
 Skujkoku klase Vikikrātuvē | |
Skujkoki, skuju koki (Pinopsida) ir kailsēkļu nodalījuma vienīgā klase.
Vīrišķie un sievišķie strobili sastāv no saīsinātās ass, pie kuras piestiprinās mikrosporangiji jeb putekšņmaciņi un makrostrobili jeb sēklaizmetņi. Sievišķie strobili sakopoti čiekuros. Zināmas ~ 600 sugas, lielākā kailsēkļu grupa mūsdienās. Liela nozīme dabīgajā augu sedzē — veido mežus. Var būt koki, krūmi ar monopodiālu, zarainu stumbru. Strobili ir viendzimuma, var būt vienmāju vai divmāju augi - uz 1 auga gan vīrišķie, gan sievišķie strobili. Puteksnim ir ārējā un iekšējā sega — eksīna un intīna. Čiekurs sastāv no ass, pie kuras spirāliski vai pretēji sakārtotas segzvīņas. To žāklēs ir sēklzvīņas, pie pamata 2 vai vairāki sēklaizmetņi. Pēc apputeksnēšanās no sēklaizmetņiem attīstās embrijs, kas pārvēršas par sēklas dīglīti un sēklaizmetnis — par sēklu. Segzvīņu un sēklzvīņu forma, lielums, krāsa ir svarīgas pazīmes skujkoku noteikšanā. Skujas bagātas ar ēteriskām eļļām, sveķiem, terpēniem.
Klase Skujkoki (Pinopsida)
(†) — izmirušu augu grupa.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Skujkoku klase.
LIMS forum content by LIMS forum members is licensed under a Creative Commons Attribution-NonCommercial-ShareAlike 4.0 International License. Based on a work at www.limsforum.com.
