Type a search term to find related articles by LIMS subject matter experts gathered from the most trusted and dynamic collaboration tools in the laboratory informatics industry.
Izabella Ipēra Isabelle Huppert | ||||||||||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
Izabella Ipēra 2024. gadā | ||||||||||||||
Dzimusi |
1953. gada 16. martā Parīze, Francija | |||||||||||||
Nodarbošanās | aktrise | |||||||||||||
Darbības gadi | 1971—pašlaik | |||||||||||||
Apbalvojumi
|
Izabella Ipēra (franču: Isabelle Huppert; dzimusi 1953. gada 16. martā) ir franču aktrise.
Ipēra debitēja kino 1971. gadā un kopš tā laika ir piedalījusies vairāk nekā 100 filmās. Par galveno lomu filmā "Mežģīņu darinātāja" (La dentellière, 1977) Ipēra saņēma BAFTA kino balvu kā daudzsološākā jaunpienācēja galvenā lomā. Ipēra divreiz ir saņēmusi Kannu kinofestivāla labākās aktrises balvu par filmām "Violeta Nozjēra" (Violette Nozière, 1978) un "Klavierskolotāja" (2001). Par lomu filmā "Klavierskolotāja" saņēma arī Eiropas Kino balvu kā labākā aktrise. Ipēra ir visvairāk Cēzara balvai nominētā aktrise (kopumā nominēta 16 reizes), bet ieguvusi Cēzara balvu divas reizes — par galvenajām lomām filmās "Ceremonija" (1995) un Elle (2016). Par lomu filmā Elle Ipēra ieguva arī Zelta globusa balvu, kā arī nominēta Amerikas Kinoakadēmijas balvai kā labākā aktrise galvenajā lomā.
Ipēra attēlojusi lomas tādās filmās kā Aloïse (1975), "Mežģīņu darinātāja" (La dentellière, 1977), "Debesu vārti" (1980), "Lulū" (Loulou, 1980), Coup de torchon (1981), "Sieviešu lieta" (Une affaire de femmes, 1988), La séparation (1994), L'école de la chair (1998), Saint-Cyr (2000), 8 femmes (2002), Gabrielle (2005), "Mīlestība" (2012), Valley of Love (2015), "Gaišā nākotne" (L'avenir, 2016), Elle (2016), "Dīlere" (2020), Io (2022), "Herisas kundze dodas uz Parīzi" (Mrs. Harris Goes to Paris, 2022), "Mans noziegums" (Mon crime, 2023) un "Ceļojums mīlestības meklējumos" (Sidonie au Japon, 2023).
|