Type a search term to find related articles by LIMS subject matter experts gathered from the most trusted and dynamic collaboration tools in the laboratory informatics industry.
Deguns | |
---|---|
Cilvēka deguns profilā | |
Detaļas | |
Identifikatori | |
Latīņu | nasus |
MeSH | D009666 |
TA98 |
A06.1.01.001 A01.1.00.009 |
TA2 | 117 |
Anatomiskā terminoloģija |
Deguns (latīņu: nasus) ir anatomisks izvirzījums mugurkaulniekiem uz purna vai uz sejas (cilvēkam), kas atrodas virs mutes, un kuram ir elpošanas, ožas, barības iegūšanas un saziņas funkcijas. Degunam ir nāsis, caur kurām tiek ieelpots gaiss. Cilvēkam un vairumam citu zīdītāju deguns atrodas sejas vai purna centrālajā daļā. Degunu veido divas daļas — ārējais deguns (redzamā daļa) un deguna dobums. Deguna dobumu ar pārējo elpošanas orgānu sistēmu savieno rīkle.
Degunam ir elpošanas, ožas, barības iegūšanas un saziņas funkcijas.
Deguns elpošanas procesā attīra ieelpoto gaisu no mikroorganismiem un putekļiem, kā arī to sasilda.
Deguns nodrošina arī ožas maņu. Daudzi dzīvnieki to izmanto, lai saostu pēdas savam upurim vai gluži otrādi, lai saostu potenciālo uzbrucēju un varētu laikus no tā aizmukt. Ar ožas palīdzību daudzi dzīvnieki nodrošina sev barības iegūšanu.
Degunam ir divas daļas — ārējais deguns (nasus externus) un deguna dobums (cavum nasi).
Ārējais deguns (nasus externus) atrodas deguna dobuma priekšējā sienā. Tam izšķir deguna sakni (radix nasi), kas atrodas sejas augšdaļā starp acu dobumiem un uz leju pāriet par deguna muguru (dorsum nasi). Deguna mugura beidzas ar degungalu (apex nasi) un diviem deguna spārniem (alae nasi), kuri norobežo nāsis (nares), kas savieno deguna dobumu ar ārējo vidi. Deguna sakni un daļu no deguna muguras, veido deguna kauli (ossa nasalia) un abi augšžokļa pieres izaugumi (procesus frontalis maxillae). Deguna muguras apakšējās daļas, deguna spārnus un degungala skeletu veido deguna skrimšļi (cartilagines nasales). Ārējā deguna skeletu no ārpuses sedz deguna muskulis (m. nasalis) un āda.
Deguna dobums (cavum nasi) ir kubveida dobums, kas atrodas sejas centrālajā daļā. Deguna dobumā gaiss sasilst, samitrinās un attīrās no putekļiem un mikrobiem. Tam ir arī rezonatora, gaisa pārvades un ožas funkcija.
Dobums ir sadalīts divās simetriskās daļās ar sagitālu starpsienu (septum nasi). Starpsienas mugurējā daļa ir kaulu daļa, kuru veido sietiņkaula perpendikulārā plātnīte (lamina perpendicularis ossis ethmoidalis) un lemesis (vomer), bet priekšējā daļa ir skrimšļaina (pars cartilaginea), kuru veido deguna starpsienas skrimslis (cartilago septi nasi).
Katru deguna dobuma pusi iedala deguna priekštelpā (vestibulum nasi) un īstajā deguna dobumā (cavum nasi proprium).
Funkcionāli deguna dobumu iedala divās daļās (robeža starp abiem apvidiem iet pa vidējo deguna gliemežnīcu (concha nasalis media)):
Deguna dobums savienojas arī ar deguna blakus dobumiem (sinus paranasales), kuri ir izklāti ar gļotādu, kas ir deguna dobuma gļotādas turpinājums. Deguna blakus dobumi attīstās pēc dzimšanas.
Medicīnas nozari, kurā nodarbojas ar slimību ārstēšanu, kas skar degunu, sauc par otolaringoloģiju. Šīs nozares mediķi ārstē arī ausu un kakla slimības. Viena no izplatītākajām slimībām, kas skar degunu, ir saaukstēšanās.
|
|