Type a search term to find related articles by LIMS subject matter experts gathered from the most trusted and dynamic collaboration tools in the laboratory informatics industry.
| Barnaula | |||
|---|---|---|---|
| pilsēta | |||
| Барнаул | |||
 | |||
| |||
  Barnaula  Barnaula | |||
| Koordinātas: 53°20′N 83°45′E / 53.333°N 83.750°EKoordinātas: 53°20′N 83°45′E / 53.333°N 83.750°E | |||
| Valsts |
 Krievija | ||
| Federālais apgabals | Sibīrijas federālais apgabals | ||
| Federācijas subjekts | Altaja novads | ||
| Dibināta | 1730. gadā | ||
| Pilsētas tiesības | 1771. gadā | ||
| Dibinātājs | Akinfijs Demidovs | ||
| Platība | |||
| • Kopējā | 321 km2 | ||
| Augstums | 180 m | ||
| Iedzīvotāji (2023) | |||
| • kopā | 623 057 | ||
| • blīvums | 1 980/km² | ||
| Laika josla | UTC (UTC+7) | ||
| Pasta indekss | 656xxx | ||
| Tālruņu kods | +7 3852 | ||
| Mājaslapa |
www | ||
 Barnaula Vikikrātuvē | |||
Barnaula (krievu: Барнаул) ir pilsēta Krievijas Federācijas Sibīrijas daļā un no 1937. gada Altaja novada centrs. Tā atrodas Rietumsibīrijas dienvidos pie Barnaulkas upes ieteces Obā. Pilsētas platība ir 321 km². Barnaula ir 21. lielākā Krievijas pilsēta pēc iedzīvotāju skaita (635,6 tūkstoši, 2016. gadā). Barnaula ir nozīmīgs Sibīrijas centrs gan rūpniecībā, gan kultūrā, gan arī izglītībā: 9 valsts augstskolas, 5 teātri, muzeji, kā arī 18.—19. gadsimta arhitektūras pieminekļi.
Arheoloģiskie izrakumi liecina, ka pirmās apmetnes Barnaulas teritorijā ir bijušas jau Akmens laikmetā. Pilsētas teritorijā ir saglabāti 63 arheoloģiskie pieminekļi. Tie ir pilskalni, kupicas un apmetnes, kas bija no seniem laikiem līdz pat viduslaikiem, un no tiem lielākā daļa atrodas Obas kreisajā krastā - Barnaulas kalnainajā daļā: Mohnatuškas, Kazjonajas Zaimkas, Goņbas un Zinātnieku pilsētiņas daļās (Мохнатушка, Казённая Заимка, Гоньба, Научный Городок).[1] Zelta Ordas laikā šajā vietā atradās Abakšas (Абакша) senpilsēta-cietoksnis, no kurienes teleuti veica uzbrukumus kaimiņiem. Savukārt stāvais upes krasts un sili tam apkārt veidoja dabisku aizsardzību no ienaidniekiem.
Barnaulas pilsētiņu ap 1730. gadu dibināja krievu raktuvju īpašnieks Akinfijs Demidovs, uzceļot šeit sudraba un vara kausēšanas rūpnīcu un piesaistot ap 200 strādniekus no Altaja. Dokumentāli tas tomēr ir apstiprināts tikai ar 1739. gadu.[2] Tas bija impulss pilsētiņas turpmākai attīstīšanai ap šo rūpnīcu. Turpmāk šajā pilsētiņā ieradās gan ieceļotāji, gan arī dienesta darbā norīkotie cilvēki no Centrālās Krievijas un Urāla kalniem.
Ir vairākas versijas par to, kā ir cēlies pilsētas nosaukums. Rakstnieks un novadpētnieks Marks Judaļevičs (Марк Юдалевич) vienā no savām publikācijām ir apkopojis dažādus pieņēmumus un citu pētnieku pārdomas par pilsētas nosaukumu.[3] Šo dažādo versiju kopējā iezīme ir tā, ka nosaukumam Barnaula ir tjurku vai mongoļu saknes. Precīzākas versijas par pilsētas nosaukuma izcelšanos ir šādas:
Barnaulas ģerbonis tika apstiprināts 1846. gadā. Tam ir raksturīgas franču heraldikas formas (tikai bez kroņa un lentes) ar noapaļotiem apakšējiem stūriem un ar smaili, kas atrodas apakšējās malas vidū. Vairogs ar horizontālu līniju ir sadalīts divās daļās. Augšējā daļa aizņem vienu trešdaļu no visa vairoga virsmas. Tajā atrodas Tomskas guberņas galvenais elements - balts zirgs, kurš lec uz zaļa fona. Zirgs bija vilcējspēka un transporta simbols, kas ir vajadzīgs guberņas kalnrūpniecībā un lauksaimniecībā. Ģerboņa apakšējā daļā uz zila fona sudrabotu iežu vidū ir redzama dūmojoša domna, kas ir sudraba kausēšanas simbols.
Ģerboņa krāsainie un melnbaltie attēlu oriģināli un to apraksti glabājas Barnaulas pilsētas domē un ir pieejami ikvienam interesentam.
Barnaulas karoga gaišzilais fons simbolizē Obas upi, kuras krastos atrodas pilsēta. Karogā centrā novietots pilsētas ģerbonis.[10]
1749. gadā kalnu apgabala kanceleja tika pārcelta no Kolivaņas uz Barnaulas rūpnīcu. 1766. gadā krievu izgudrotājs Ivans Polzunovs (Иван Ползунов) Barnaulkas upes krastā uzbūvēja pasaulē pirmo tvaika mašīnu, bet 1771. gadā Barnaula ieguva "kalnu pilsētas statusu".[11] Pateicoties šim statusam un par spīti lielajam attālumam no galvaspilsētas, Barnaula strauji auga, un ap 1835. gadu pilsētā dzīvoja jau vairāk kā 9000 iedzīvotāji. Pilsēta tika apbūvēta pēc Sanktpēterburgas arhitektūras parauga.
1764. gadā tika atvērta bibliotēka, 1786. gadā — Barnaulas "teātra māja", bet 1827. gadā — pirmā tipogrāfija. Pjotrs Frolovs (Пётр Фролов) izveido novadpētniecības muzeju, kas Sibīrijā ir viens no pirmajiem.[12]
Dzimtbūšanas atcelšana un dabas resursu izsīkums noveda pie tā, ka 1883. gadā tika slēgta Barnaulas sudraba un vara kausēšanas rūpnīca. Pilsēta kļuva par tirdzniecības centru. Tajā sāka ražot citas preces, kā piemēram, kažokādas, sveces, ķieģeļus, kā arī uzsāka darbu alus darītavas, sodas rūpnīca, kokzāģētavas un citi.[13]
1917. gada 2. maijā Barnaulā izcēlās liels ugunsgrēks, nodega ap 40 pilsētas kvartāliem, cieta pilsētas arhitektūra, ugunsgrēkā aizgāja bojā daudzas ēkas, īpaši koka celtnes. Oktobra revolūcija traucēja normālu pilsētas vēsturiskā centra atjaunošanu. No 1917. gada 7. decembra līdz 1919. gada 11. decembrim pilsētā vairākas reizes nomainījās vara no boļševikiem uz baltgvardiem un otrādi.[14]
No 1920. līdz 1940. gadiem pilsētas attīstību noteica industrializācija un kolektivizācijas procesi. Pilsētā no laukiem un maziem ciematiem ieceļoja cilvēki, bet pati Barnaula ieguva agroindustriālā reģiona centra statusu. 1932. gadā tika atvērta nozīmīgs tekstilrūpniecības uzņēmums, kas bija pirmais Rietumsibīrijā.
1937. gadā tika izveidots Altaja novads, un Barnaula kļuva par tā administratīvo centru.
Otrā pasaules kara laikā uz Barnaulu tika evakuēti gandrīz simts rūpniecības uzņēmumi no Maskavas, Ļeņingradas, Odesas, Harkivas un citām pilsētām, kurām tuvojās vāciešu karaspēks. Līdz ar rūpniecība kļuva atkal par Barnaulas galveno nozari. Pēc dažiem avotiem[15][16] Barnaulā tika saražota gandrīz puse no visām patronām, ko Sarkanā armija izmantoja kara laikā.
Pēckara gados pilsēta bija novērojams rūpniecības "bums" un intensīva pilsētas apbūve. Pilsētas teritorija palielinājās vairāk nekā divas reizes, jauno kvartālu būvniecība notika galvenokārt ziemeļu, ziemeļrietumu virzienā no centra. 1980. gadā PSRS Augstākās Padomes Prezidija dekrēts pilsētu godalgoja ar Oktobra revolūcijas ordeni.
Pēc PSRS sabrukuma un politiski ekonomiskās situācijas izmaiņām, kas norisinājās valstī, lielākie pilsētas rūpniecības uzņēmumi nonāca uz bankrota robežas. Barnaula no rūpniecības centra pārkvalificējās uz citām ekonomikas sfērām, piemēram, uz tirdzniecību, pakalpojumu sfēru, kā arī celtniecību un pārtikas ražošanu. Straujā pilsētas apbūve tika aizstāta ar plānveida apbūvi, bet problēmas, kas bija radušās straujā automašīnas skaita pieauguma dēļ palika. Pilsētas ceļu tīkls bija novecojis.
Barnaula atrodas Rietumsibīrijas līdzenumā, mežastepju zonā, Pieobas plato ziemeļaustrumos. Pilsēta atrodas arī pie Barnaulkas upes ieteces Obas augšteces kreisajā krastā. Būtībā Oba tek apkārt Barnaulai sākot no dienvidiem uz austrumiem, bet pēc tam pagriežoties uz ziemeļiem. Dienvidrietumos atrodas priežu sili. Attālums līdz Maskavai ir 3419 kilometri, bet līdz tuvākajai lielpilsētai 193 kilometri (Novosibirska).
Barnaulas ģeogrāfiskās koordinātas ir 53°20′ Z 83°46′ A. Pilsēta atrodas uz tāda paša ģeogrāfiskā platuma kā Hamburga, Dublina, Liverpūle, Minska, Samara un Edmontona.
Barnaula atrodas laika joslā, kuru starptautiski dēvē par Omsk Time Zone (OMST). Nobīde no UTC ir +7:00. Salīdzinot ar Krievijas galvaspilsētas Maskavas laiku, Barnaulā ir nobīde par trim stundām, bet ar Latviju tai ir četru stundu nobīde.
Barnaulas teritorijas reljefu nosaka Pieobas plato, uz kuras atrodas pilsēta, un Obas, Barnaulkas upju ielejas. Barnaulkas upes ieteces tuvumā ir no 132 līdz 135 metriem virs jūras līmeņa, bet pilsētas ziemeļu daļā augstums virs jūras līmeņa sasniedz 230-250 metrus. Vispārēji pilsētā augstuma kritums ir no ziemeļrietumiem uz dienvidaustrumiem.[17] Pilsētas dienvidu daļā atrodas tā saucāmā "Nagornaja" (Нагорная, "kalnainā") pilsētas daļa, kas ir ūdensšķirte starp Barnaulkas un Obas upēm. Apkārtnes reljefs sastāv no daudzām vidēji lielām un mazām erozijas izveidotām struktūrām, piemēram, Pivovarkas upes ieleja (12 km gara), nelieliem pazeminājumiem, gravām un citām struktūrām. Nogāžu slīpums Obas ielejā nereti ir no 20-60 grādiem, bet to augstumi ir no 50 līdz 100 metriem.[1]
Barnaulkas upes terase ir tipiska akumulatīva reljefa forma, kas sniedzas līdz pat pilsētas centram. Upes paliene ir relatīvi šaura (50–200 m).
Barnaulas kontinentālo klimatu nosaka tā ģeogrāfiskais stāvoklis Rietumsibīrijas dienvidos. Barnaulas klimatu ietekmē gaisa masas kas nāk no Altaja kalniem, Ziemeļu Ledus okeāna un no Centrālāzijas pustuksnešiem. Līdz ar to pilsētā ir novērojami dažādi laikapstākļi. Barnaulai ir raksturīga salta, mēreni barga ziema ar nelielu daudzumu sniega un silta vasara.
Aukstākais mēnesis gadā ir janvāris, kad temperatūra vidēji nokrītas līdz pat −17,5 °C, bet siltākais - jūlijs, kad temperatūra vidēji sasniedz +19,8 °C. Karstākā temperatūra reģistrēta 1953. gada jūlijā, kad tā sasniedza +38,2 °C, bet aukstākā temperatūra - 1951. gada janvārī, kad termometra stabiņš noslīdēja līdz −51,1 °C. Pēdējās salnas parasti ir ap 19. maiju, bet pirmās - 17. septembri.[18]
Barnaulā atrodas Izrāžu un sporta pils, sporta komplekss "Oba", stadioni, sporta zāles, peldbaseini, hipodroms, slēpošanas bāzes, šautuves. Pilsētā ir arī vairāki sporta klubi: hokeja klubs "Altai" ("Алтай", pirmā līga, agrāk augstākajā līgā spēlē klubs ar nosaukumu "Motor"), futbola klubs "Dinamo" ("Динамо", pirmā divīzija), volejbola klubs "Universitet" ("Университет", A līga), sieviešu lauka hokeja klubs "Komunaļšķik" ("Коммунальщик") un citi.
Barnaulā ir dzimis un futbola pamatus apguvis Aleksejs Smertins, kurš no 2004. līdz 2005. gadam bija Krievijas futbola izlases kapteinis. Tagad viņš šeit ir izveidojis Sporta bērnu-jauniešu skolas olimpiskās rezerves (СДЮШОР) futbolā. 2007. gada 7. septembrī Smertins ieguva Barnaulas pilsētas "Goda pilsoņa" nosaukumu.[19]
Barnaulā atrodas arī vienīgā burāšanas klubs Altaja novadā. Burāšanas klubs "Odisei" ("Одиссей") vairākas reizes ir ieguvusi godalgotas vietas gan Krievijas čempionātos, gan reģionālās sacensībās.
Baičena, Ķīna (no 1992. gada) Čandzji, Siņdzjana, Ķīna (no 2007. gada)
Flagstāfa, ASV
Saragosa, Spānija
Ustjkamenogorska, Kazahstāna (no 2012. gada) Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Barnaula.
| ||||||||||
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
LIMS forum content by LIMS forum members is licensed under a Creative Commons Attribution-NonCommercial-ShareAlike 4.0 International License. Based on a work at www.limsforum.com.
