Knowledge Base Wiki

Šis raksts ir par ģenerālisimusu. Par citām jēdziena Aleksandrs Suvorovs nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Aleksandrs Suvorovs
Алекса́ндр Васи́льевич Суво́ров
Personīgā informācija
Dzimis	1729. gada 24. novembrī Maskava, Krievijas Impērija ( Krievija)
Miris	1800. gada 18. maijā (70 gadi) Sanktpēterburga, Krievijas Impērija ( Krievija)
Tautība	krievs
Paraksts
Dienesta informācija
Dienesta pakāpe	ģenerālisimuss
Dienesta laiks	1746–1800
Valsts	Krievijas Impērija
Kaujas darbība	Septiņgadu karš Baras konfederācija Krievu—turku karš (1768—1774) Krievu-turku karš (1787–1792) Koscjuško sacelšanās Otrās koalīcijas karš
Apbalvojumi	visi Krievijas tā laika militārie apbalvojumi

Aleksandrs Suvorovs (krievu: Алекса́ндр Васи́льевич Суво́ров; dzimis 1729. gada 24. novembrī, miris 1800. gada 18. maijā) bija krievu karavadonis un militārais teorētiķis, ģenerālisimuss. Neesot zaudējis nevienā no vairāk nekā 60 kaujām, kurās komandējis karaspēku.^[1]

Dzimis Maskavā ģenerāļa Vasilija Suvorova ģimenē. 1748. gadā uzsāka karadienestu Semjonovas pulkā, piedalījās Septiņgadu kara (1756–1763), 1762. gadā ieguva pulkveža dienesta pakāpi.

1768. gadā Suvorovs karoja pret Baras konfederācijas karaspēku Polijā, ieņēma Krakovu. 1770. gadā viņu paaugstināja ģenerālmajora pakāpē. Piedalījās Krievu—turku karā (1768—1774) Ukrainā un Ziemeļkaukāzā un Krievu-turku karā (1787–1792), 1789. gada 22. septembrī uzvarēja turkus Rimņikas kaujā un 1790. gada 22. decembrī ieņēma Izmajilas cietoksni.

Polijas dalīšanas laikā apspieda Koscjuško sacelšanos, 1794. gada 4. novembrī ieņēma Varšavas labā krasta priekšpilsētu Pragu, kur Suvorova kazaki sarīkoja slaktiņu, nogalinot apmēram 20 000 civiliedzīvotāju. Pēc šī slaktiņa poļu spēki bija demoralizēti un Varšava padevās. Vēsturniekiem nav vienota viedokļa cik lielā mērā slaktiņš tika sankcionēts no ģenerāļa Suvorova puses. Pēc Varšavas ieņemšanas Suvorovs esot aizsūtījis Katrīna Lielajai ziņojumu, kurā bijuši tikai trīs vārdi "Urā, Varšava mūsu!" (Ура, Варшава наша!), uz ko Katrīna esot atsūtījusi vēl īsāku atbildi, kurā paaugstinājusi Suvorovu dienesta pakāpē, - "Urā, feldmaršal!" (Ура, фельдмаршал!).

Pēc Katrīnas Lielās nāves viņas dēls Pāvils I Suvorovu atvaļināja no karadienesta un viņš apmetās savā īpašumā pie Borovičiem. Tomēr, sākoties Napoleona kariem, Suvorovu atjaunoja amatā un viņš piedalījās Otrās koalīcijas cīņās pret Napoleona spēkiem Itālijā. Pazīstams ir Suvorova gājiens pāri Alpu kalniem 1799. gada septembrī.

Miris 1800. gadā. Viņa mazdēls Aleksandrs Suvorovs no 1848. līdz 1861. gadam bija Baltijas ģenerālgubernators, kura vārdā līdz 1917. gadam bija nosaukta tagadējā Krišjāņa Barona iela Rīgā.

Otrā pasaules kara laikā PSRS nodibināja Suvorova ordeni. Latvijas PSR laikā no 1950. līdz 1989. gadam Aleksandra Suvorova vārdā bija nosaukta Marijas un Aleksandra Čaka iela Rīgā un vairāki kolhozi, piemēram, Bukaišos. Krievijas Federācijā vēl arvien darbojas Suvorova militārās skolas un tiek piešķirti Suvorova ordeņi.

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Aleksandrs Suvorovs.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
• Materiālu kopums par A. Suvorovu (krieviski)
• Suvorova muzejs Sanktpēterburgā (krieviski)