ISO/IEC 17025: History and introduction of concepts
| Harkiva | |||
|---|---|---|---|
| pilsēta | |||
| Харків | |||
 Brīvības laukums Harkivā | |||
| |||
  Harkiva  Harkiva | |||
| Koordinātas: 50°0′0″N 36°13′45″E / 50.00000°N 36.22917°EKoordinātas: 50°0′0″N 36°13′45″E / 50.00000°N 36.22917°E | |||
| Valsts |
 Ukraina | ||
| Apgabals | Harkivas apgabals | ||
| Rajons | Harkivas rajons | ||
| Dibināta | 1654. gadā | ||
| Pilsēta | 1669. gadā | ||
| Platība | |||
| • pilsēta | 310 km2 | ||
| Augstums | 152 m | ||
| Iedzīvotāji (2022)[1] | |||
| • pilsēta | 1 421 125 | ||
| • blīvums | 4 653,4/km² | ||
| • aglomerācija | 1 732 400 | ||
| Laika josla | EET (UTC+2) | ||
| • Vasaras laiks (DST) | EEST (UTC+3) | ||
| Pasta indeksi | 61001—61499 | ||
| Tālruņu kods | +380 57(2) | ||
| Mājaslapa |
city | ||
 Harkiva Vikikrātuvē | |||
Harkiva[2] (ukraiņu: Харків) ir pilsēta Ukrainas ziemeļaustrumos, apgabala un rajona centrs. Pēc iedzīvotāju skaita otrā lielākā pilsēta Ukrainā pēc Kijivas. Liels rūpniecības un izglītības centrs.
Slavena ar savu universitāti, kas dibināta 1806. gadā, un ar savu mašīnbūves un militāro rūpniecību. Pilsēta bija viena no PSRS tanku ražošanas vietām, Harkivā tika radīts tanks T-34.
Pilsētas centrālais laukums — Brīvības laukums — ir lielākais centrālais pilsētas laukums Eiropā un otrs lielākais pasaulē pēc Tiaņaņmeņa laukuma Pekinā.
Vēsture
Pilsētu dibināja ukraiņu kazaki 1654. gadā. 1765. gadā to iekļāva Krievijas Impērijas sastāvā kā Slobodas Ukrainas guberņas centru. 1806. gadā šeit nodibināja vienu no Krievijas Impērijas universitātēm. 1835. gadā Slobodas Ukrainas guberņu pārdēvēja par Harkivas guberņu un iekļāva Čerņigovas, Poltavas un Harkivas ģenerālgubernatūrā ar centru Poltavā (1835—1837), vēlāk Harkivā (1837—1856).
19. gadsimta beigās strauji attīstījās rūpniecība.
No 1917. līdz 1934. gadam Harkiva bija Ukrainas PSR galvaspilsēta. Pilsētas iedzīvotāju skaits sevišķi strauji pieauga Lielā Bada laikā, kad izmisušie zemnieki meklēja patvērumu galvaspilsētā.
Otrā pasaules kara laikā pilsēta gandrīz pilnīgi tika nopostīta, jo 1943. gada ziemā pilsētu atkārtoti ieņēma Vērmahts un tajā notika sīvas cīņas.
Krievijas 2022. gada iebrukumā Ukrainā pie Harkivas noritēja sīvas cīņas starp iebrucējiem un pilsētas aizstāvjiem; 28. februārī pilsētas dzīvojamiem rajoniem tika uzmestas kasešu bumbas, nogalinot civiliedzīvotājus.[3]
Cilvēki
Harkivā dzimuši:
- Mstislavs Černovs, Ukrainas žurnālists
- Saimons Kuznecs, ASV ekonomists;
- Elza Radziņa, latviešu aktrise;
- Ādolfs Šapiro, teātra režisors;
- Vladimirs Tatļins, mākslinieks;
- Nikolajs Tihonovs, padomju politiķis.
Atsauces
- ↑ «Чисельність наявного населення України на 1 січня 2022 року». Q115154676. Q7603543.
- ↑ «Kijiva, Harkiva, Ļviva, Čornobiļa – turpmāk Ukrainas pilsētu nosaukumus latviskos tuvāk ukraiņu valodas izrunai». Latvijas Sabiedriskais medijs. 2022. gada 9. marts. Skatīts: 2022. gada 9. martā.
- ↑ «Ukraine conflict: Dozens killed in attack on Kharkiv, officials say». BBC News (en-GB). 2022-02-28. Skatīts: 2022-02-28.
Ārējās saites
- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Harkiva.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Ukrainas Interneta enciklopēdijas raksts (angliski)
- Ukrainas vēstures enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Ebreju enciklopēdijas Austrumeiropā raksts (angliski)
- Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)
| ||||||
| ||||||||||
|
