ISO/IEC 17025: History and introduction of concepts

Bitkarte ir kartēšana no kāda domēna (piemēram, veselu skaitļu diapazons) uz bitiem. To sauc arī par bitu masīvu vai bitkartes indeksu.

Datorgrafikā, ja domēns ir taisnstūris (indeksēts ar divām koordinātēm) bitkarte dod veidu, kā saglabāt bināro attēlu, tas ir, attēls, kurā katrs pikselis ir melns vai balts (vai jebkuras divas krāsas).

Vispārīgāks termins - pixmap attiecas uz pikseļu karti, kur katrs var saglabāt vairāk nekā divas krāsas, tādējādi izmantojot vairāk nekā vienu bitu uz pikseli. Šim nolūkam tiek izmantota arī bitkarte. Dažos kontekstos termins bitkarte norāda vienu bitu uz pikseli, savukārt pixmap tiek izmantots attēliem ar vairākiem bitiem uz pikseli.^[1][2]
Bitkarte ir atmiņas organizācijas tips vai attēla faila formāts, kas tiek izmantots digitālo attēlu saglabāšanai. Termins bitkarte nāk no datorprogrammu terminoloģijas, kas nozīmē tikai bitu karti, telpiski kartētu bitu masīvu. Rastra attēlus kopumā var saukt par bitkartēm vai pixmaps, neatkarīgi no tā, vai tie ir sintētiski vai fotoattēli, failos vai atmiņā.
Daudzi grafiskie lietotāja interfeisi iebūvētajās grafikas apakšsistēmās izmanto bitkartes;^[3] piemēram, Microsoft Windows un OS/2 platformu GDI apakšsistēmā, kur izmantotais konkrētais formāts ir Windows un OS/2 bitkartes faila formāts, kas parasti ir nosaukts ar faila paplašinājumu .BMP (vai .DIB ierīcei neatkarīgai bitkartei). Papildus BMP citi failu formāti, kas glabā literāļa bitkartes, ietver InterLeaved bitkarti (ILBM), portatīvo bitkarti (PBM), X bitkarti (XBM) un bezvadu lietojumprogrammu protokolu bitkarti (WBMP). Tāpat lielākā daļa citu attēlu failu formātu, piemēram, JPEG, TIFF, PNG un GIF, saglabā bitkaršu attēlus (pretstatā vektorgrafikām), bet tos parasti nesauc par bitkartēm, jo tie iekšēji izmanto saspiestus formātus.

Nesaspiestās bitkartēs attēlu pikseļi parasti tiek saglabāti ar mainīgu bitu skaitu uz pikseli, kas identificē tā krāsu, krāsu dziļumu. Pikseļi ar 8 bitiem un mazāk var attēlot pelēktoņu vai indeksētu krāsu. Alfa kanālu (caurspīdīgumu) var glabāt atsevišķā bitkartē, kur tas ir līdzīgs pelēktoņu bitkartei vai ceturtajam kanālam, kas, piemēram, pārvērš 24 bitu attēlus par 32 bitiem uz pikseli.
Biti, kas attēlo bitkaršu pikseļus, var tikt iepakoti vai neiepakoti (atstarpes līdz baitam vai vārdu robežām) atkarībā no formāta vai ierīces prasībām. Atkarībā no krāsu dziļuma pikselis attēlā aizņem vismaz n/8 baitus, kur n ir bitu dziļums.

Microsoft ir definējis dažādu krāsu dziļumu bitkaršu īpašu attēlojumu kā atbalstu bitkaršu apmaiņai starp ierīcēm un lietojumprogrammām. Tās nosauca par - no ierīcēm neatkarīgām bitkartēm jeb DIBS, un faila formātu sauc par DIB faila formātu vai BMP faila formātu. Balstoties uz Microsoft atbalstu:^[4]
Neatkarīga bitkarte (DIB) ir formāts, kas tiek izmantots, lai definētu neatkarīgas bitkartes ar dažādām krāsu izšķirtspējām. Galvenais DIBS mērķis ir ļaut bitkartes pārvietot no vienas ierīces uz citu (tādējādi ierīce neatkarīga no nosaukuma daļas). DIB ir ārējs formāts pretstatā ar ierīcei atkarīgu bitkarti, kas sistēmā tiek parādīta kā bitkartes objekts (izveidota ar lietojumprogrammu...). DIB parasti pārvieto metafailos (parasti izmantojot funkciju StretchDIBits (), BMP failus un starpliktuvi (CF_DIB datu formātu)).

Windows X sistēma izmanto līdzīgu XBM formātu melnbaltiem attēliem un XPM (pikseļu karte) krāsainiem attēliem.Daudzi citi bitkaršu failu formāti tiek izmantoti, bet retāk. Visbiežāk tiek izmantoti standartizēti saspiesti bitkaršu faili, piemēram, GIF, PNG, TIFF un JPEG.^[5]