FAIR and interactive data graphics from a scientific knowledge graph
| Vanuatu Republika Ripablik blong Vanuatu Republic of Vanuatu République de Vanuatu |
||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
|
||||||
| Devīze: "Long God yumi stanap" (Mēs stāvam par Dievu) | ||||||
| Himna: Yumi, Yumi, Yumi |
||||||
 |
||||||
| Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta) | Vila, ( Portvila ) 189) 17°45′S 168°18′E / 17.750°S 168.300°E | |||||
| Valsts valodas | bislama, angļu, franču | |||||
| Valdība | Parlamentāra republika | |||||
| - | Prezidents | Nikenike Vurobaravu | ||||
| - | Premjerministrs | Charlot Salwai | ||||
| Neatkarība | ||||||
| - | no Francijas un Apvienotās Karalistes | 1980. gada 30. jūlijs | ||||
| Platība | ||||||
| - | Kopā | 12 189 km² (161) | ||||
| Iedzīvotāji | ||||||
| - | iedzīvotāji 2016. gadā | 272 459 cilvēki | ||||
| - | Blīvums | 19,7/km² (188) | ||||
| IKP (PPP) | 2018. gada aprēķins | |||||
| - | Kopā | $820 milj. | ||||
| - | Uz iedzīvotāju | $2850 | ||||
| TAI (2015) | 0.597 (vidējs) (134) | |||||
| Valūta | Vanuatu vatu (VUV) |
|||||
| Laika josla | (UTC+11) | |||||
| Interneta domēns | .vu | |||||
| ISO 3166-1 kods | 548 / VUT / VU | |||||
| Tālsarunu kods | +678 | |||||
Vanuatu Republika ir salu valsts Klusajā okeānā. Ziemeļos tā robežojas ar Zālamana Salu teritoriālajiem ūdeņiem, rietumos — ar Austrālijas, dienvidrietumos — ar Jaunkaledonijas un austrumos ar Fidži teritoriālajiem ūdeņiem. Vanuatu Republika ir izvietota uz 83 Jaunhebridu salām, kuru kopējais krastu līniju garums ir 2528 km. Sauszemes kopējā platība ir 12 189 km². 2016. gadā Vanuatu dzīvoja 272 459 iedzīvotāji. Vanuatu galvaspilsēta ir Vila (Portvila).
Vēsture
Pirmā Vanuatu sala, ko pamanīja eiropieši, bija Espiritu Santo, ko 1606. gadā atklāja portugāļu jūrasbraucējs Pedru Fernandišs de Kirošs un spāņu jūrasbraucējs Luiss Vass de Toress.
Tomēr neviens Eiropas kuģis pēc tam nebrauca uz Vanuatu līdz 1768. gadam, kad franču jūrasbraucējs Luis Antuāns de Bugenvills no jauna atklāja salas. 1774. gadā kapteinis Džeimss Kukss iedeva salām nosaukumu "Jaunhebridas", kas tika izmantots līdz Vanuatu neatkarībai. Koloniālās valstis XIX gadsimta 2 pusē salās ierīkoja plantācijas. Ap 1880 gadu 700 000 hektāru zemes bija franču, bet 300 000 hektāru angļu īpašumā. 1887. gadā Francija un Lielbritānija sāka kopīgi pārvaldīt Jaunhebridas.
1889. gada 9. augustā Portvilas apmetne kļuva par neatkarīgo Fransvilas Republiku. Tā kļuva par pirmo valsti, kurā vispārējās vēlēšanās varēja piedalīties neatkarīgi no dzimuma un rases, lai gan ieņemt valdības amatus varēja tikai baltādainie=. 1890. gada jūnijā šī “komūna” praktiski vairs nepastāvēja.
1906. gadā tika noslēgta konvencija par kondomīnijas izveidošanu un 1922 gada konvencija stājās spēkā.
Neatkarība tika iegūta 1980. gada 30. jūlijā, un valsts tika nosaukta par Vanuatu Republiku.
Iedzīvotāju skaits
94% valsts iedzīvotāju ir Vanuatu pamatiedzīvotāji — Ni-Vanuatu , 4% — eiropieši, 2% — citas Okeānijas un Āzijas tautas.
Vanuatu ir neliela ķīniešu kopiena, galvenokārt tirgotāji, kā arī vjetnamiešu kopiena, kas sastāv no plantāciju strādnieku pēctečiem. Pirmā strādnieku grupa no Tonkinas (Vjetnamas ziemeļu daļa) ieradās Jaunhebridās 1920. gadā. Otrā pasaules kara beigās salās dzīvoja jau aptuveni 2500 vjetnamiešu, no kuriem tikai 550 tika repatriēti uz Vjetnamu 1945. gadā.
Aptuveni divas trešdaļas Vanuatu iedzīvotāju dzīvo četrās salās: Efate (kur atrodas galvaspilsēta, Portvila), Espírito Santo (kur ir valsts otrā lielākā pilsēta ir Liganvila ar 13 167 cilvēkiem) , Malekule un Tafea. Lielākā daļa iedzīvotāju dzīvo piekrastē vai tās tuvumā. Salu iekšējās teritorijas, parasti nav apdzīvotas.
Valodas
Vanuatu ir trīs valsts valodas — angļu, franču un bislama (kreoliešu valodas pamatā ir angļu valoda). Bislama ir dzimtā valodā 6200 cilvēku, galvenokārt galvaspilsētā Vila (Portvila) un Liganvilā. Lielākā daļa valsts iedzīvotāju saprot bislama. Bislama ir izplatīta arī Jaunkaledonijā .
Papildus šīm valsts valodām, joprojām ir 109 vietējās valodas (dažādos avotos šis skaitlis lielā mērā atšķiras, kas saistītas ar dialektu un atsevišķu valodu atšķirībām, kā arī pastāvīgo vietējo valodu izzušanas dēļ). Katru no šīm valodām prot vidēji 2 tūkstoši cilvēku. Liela daļa vietējo valodu ir apdraudētas.
Vislielākā valodu koncentrācija ir Espiritu Santo un Malekulas salās (katrā no tām ir 24 valodas). Tafea provinces, Tannas un Eromango salu valodas ir ievērojami atdalītas no citām valsts valodām un ir tuvas Jaunkaledonijas valodām. Papildus melanēziešu valodām, Vanuatu ir arī trīs polinēziešu valodas: mele-fila, futuna-aniva un emae.
Saimniecība
Kopš 1995. gada ANO Vanuatu uzskata par vienu no vismazāk attīstītajām pasaules valstīm. Vanuatu IKP bija 739 miljoni ASV dolāru, IKP uz vienu iedzīvotāju 2003. gadā bija 2 900 ASV dolāru, padarot to par trešo nabadzīgāko valsti Okeānijā. Lasītprasmes līmenis bija 74% un paredzamais dzīves ilgums dzimšanas brīdī bija tikai 63 gadi.
Vanuatu valsts saimnieciskā izaugsme ir ļoti nevienmērīga. 80. gadu otrajā pusē IKP pieaugums bija lēns, tikai 1989. gadā tika konstatēts ievērojams paātrinājums. Tomēr līdz 1990. gadu beigām saimnieciskā izaugsme ievērojami samazinājās, un 2001. gadā tā bija negatīva (-0,5%). Pēdējos gados nozīmīga loma ir ārvalstu ekonomiskai palīdzībai, kas sastāda 21% no valsts IKP. Vanuatu ļoti lēno saimniecisko attīstību var izskaidrot ar vairākiem faktoriem: šauru ekonomikas profilu, kas gandrīz pilnībā balstās uz lauksaimniecību; attālums no galvenajiem pasaules tirgiem; minerālu trūkums; augstas transporta izmaksas un biežas dabas katastrofas. Turklāt valsts un privātajā sektorā ļoti trūkst kvalificēta darbaspēka.
Galvenā Vanuatu tautsaimniecības nozare ir valsts sektors, kas nodrošina līdz 65% no valsts IKP; lauksaimniecības īpatsvars — 25%, rūpniecība — 10%.
Tūrisms ir visstraujāk augošā saimniecības nozare, galvenais ārvalstu valūtas peļņas avots. Tomēr līdz šim gandrīz visa tūristu aktivitāte ir koncentrēta Vilā (Portvilā).
Lielākā daļa lauku iedzīvotāju nodarbojas ar lauksaimniecību. Vilā (Portvilā) ir arī ārzonas finanšu centrs.
2007. gadā inflācija valstī bija 2,7%
Ārējā tirdzniecība
Dati par 2017. gadu
Eksports — 207 miljoni USD. Galvenās preces: saldētas zivis — 34% (70,5 miljoni USD), kuģi — 34% (70 miljoni USD), kopra — 8% (17,2 miljoni USD), moluski (8,18 miljoni USD) un kakao, kokmateriāli, kokosriekstu eļļa. Galvenie pircēji: Mauritānija — 34%, Japāna — 32% un Filipīnas — 9%.
Imports — 244 miljoni USD. Galvenās preces: naftas produkti (38,8 miljoni USD), mājputnu gaļa (6,83 miljoni USD), maizes izstrādājumi (6,72 miljoni USD) un transportlīdzekļi (5,4 miljoni USD). Galvenie piegādātāji ir Ķīna — 27%, Austrālija — 17%, Fidži — 13% un Malaizija −9,4%.
Atsauces
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Vanuatu.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
- Before They Pass Away: Vanuatu
| ||||||||||||||||||
|
