FAIR and interactive data graphics from a scientific knowledge graph
Ludzas trakts (poļu: trakt lucyński) jeb Ludzas stārastija bija administratīva vienība Inflantijas vaivadijas (1629-1772) sastāvā ar centru Ludzā.
Vēsture
Poļu—zviedru karu (1600—1629) laikā Ludzas stārasti bija Dambrovu dzimtas pārstāvji, vēlāk Dēnhofi.[1] Otrā Ziemeļu kara laikā 1654. gadā Krievijas cara Alekseja Mihailoviča karaspēks ielenca pilsētu, parakās zem Ludzas pils mūriem un to ieņēma. Aplenkšanas laikā pili tik stipri saspridzināja, ka tā drīz vien sagruva.
1687. gadā Ludzas stārasts Felikss Kazimirs Potockis uzcēla koka katoļu baznīcu ar plebāniju, ērģelnieka māju, skolu un slimnīcu. 1736. gadā tā gāja bojā ugunsgrēkā. 1738. gadā kanoniķis Obrickis ar draudzes locekļu atbalstu uzcēla jaunu koka baznīcu, kuru 1742. gadā konsekrēja Livonijas bīskaps Puzina. 1765. gadā apmetne pie Ludzas pils tika nosaukta par miestu.
Pēc pievienošanas Krievijas impērijai Ludzas traktu pārdēvēja par Ludzas apriņķi (poļu: powiat lucyński, krievu: Люцинский уезд).
Ludzas stārasti
- Tomass Dombrova (Tomasz Dąbrowa, 1607-1620)
- Ādams Dombrova (no 1620)
- Gerards (Žerārs) Dēnhofs (Gerard Denhoff, 1643-1648), Pomerānijas vaivads (wojewoda pomorski)
- Vladislavs Dēnhofs (Władysław Denhoff, līdz 1658), Pomerānijas vaivads (wojewoda pomorski)
- Jans Frederiks Dēnhofs (Jan Fryderyk Denhoff, no 1659), vēlāk Vitebskas kastelāns (kasztelan witebski)
- Jans Kazimirs Krasinskis (Jan Kazimierz Krasiński, ap 1665-1669), kroņa lielais mantzinis (podskarbi wielki koronny)
- Felikss Kazimirs Potockis (Feliks Kazimierz Potocki, no 1685), Krakovas vaivads (wojewoda krakowski), vēlāk kroņa lauka etmanis (hetman polny koronny)
- Stanislavs Ernests Dēnhofs (Stanisław Ernest Denhoff, 1721-1728)
- Augusts Aleksandrs Čartoriskis (August Aleksander Czartoryski, 1736)
- Johans fon der Borhs (1762—1772)
- Mihaels fon der Borhs (1772—1781)
- Jozefs Heinrihs fon der Borhs
Atsauces
