FAIR and interactive data graphics from a scientific knowledge graph

Inocents III Innocentius III (Lotario de' Conti di Segni)
Romas pāvests
Amatā 1198. gada 8. janvāris — 1216. gada 16. jūlijs
Priekštecis	Celestīns III
Pēctecis	Honorijs III
Dzimšanas dati	1161. gada 22. februāris Pāvesta valsts, Džavinjāno (tagad  Itālija)
Miršanas dati	1216. gada 16. jūnijs Pāvesta valsts, Perudža (tagad  Itālija)
Tautība	itālis
Augstskola	Sorbonna Boloņas Universitāte

Pāvests Inocents III (latīņu: Innocentius III), īstajā vārdā Lotario Konti, grāfs Senji (itāļu: Lotario de' Conti di Segni; dzimis 1161. gada 22. februārī, miris 1216. gada 16. jūnijā) bija Romas pāvests no 1198. gada līdz savai nāvei 1216. gadā. Viens no ietekmīgākajiem viduslaiku pāvestiem, kurš aktīvi iejaucās tā laika politiskajās norisēs.

Lielu vērību pievērsa Livonijas krusta kariem, tikās ar līvu valdnieku Kaupo un misionāru Turaidas Teoderihu, tomēr ilgu laiku liedzās piešķirt Livonijas bīskapam Albertam neatkarību no Brēmenes arhibīskapa.

Dzimis netālu no Romas dižciltīgā un ietekmīgā ģimenē. Studēja Sorbonnā un Boloņas Universitātē. Kļuva par vienu no ietekmīgākajiem tā laika teologiem. 1198. gada 8. janvārī, 37 gadu vecumā, tika ievēlēts par pāvestu, bet 21. februārī ordinēts par priesteri.

Inocents III ne tikai aktīvi iejaucās gandrīz visu tālaika Eiropas valstu iekšējā politikā, bet bija aktīvs ķeceru un neticīgo apkarotājs. Viņš ne tikai turpināja pāvesta Celestīna III iesākto Livonijas Krusta karu, bet organizēja albiģiešu vajāšanu Albiģiešu kara laikā. Ar Inocenta III svētību noorganizēja Ceturto Krusta karu, kas, neskatoties uz pāvesta protestu, noveda pie Zadaras un Konstantinopoles nopostīšanas.

1215. gada 15. novembrī Inocents III vadīja Ceturto Laterāna koncilu.

1216. gada 16. jūnijā Inocents III Perudžā mira, par viņa pēcteci ievēlēja Honoriju III.

• 1199. gada 5. oktobrī pāvests izdeva bullu pret Livonijas atkritējiem no katoļu ticības, pret barbariem, kas pielūdz “nesapratnīgus dzīvniekus, lapotus kokus, dzidrus ūdeņus, zaļu zāli un nešķīstus garus”. Livonijā karojošos krustnešus pielīdzināja krusta karotājiem Svētajā zemē (Palestīnā).
• 1200. gadā pāvests pēc Turaidas Teoderiha lūguma izsludināja vēl vienu krusta karu bullu pret līviem un aizliedza tirgotājiem apmeklēt Zemgales ostu (Portus Semigalliae) un piespieda Daugavas tirdzniecības darījumus turpmāk veikt Rīgas ostā.
• 1200. gada aprīlī pāvests aicināja Cisterciešu ordeņa abatus un mūkus doties uz līvu zemi sludināt kristīgo ticību.
• 1201. gada 19. aprīlī pāvests apstiprināja likumus, kas regulēja jaunkristīto līvu tiesisko stāvokli (baznīcas tiesas maksāšanu, laulības, bēres, tiesāšanos).

• 1202. gadā pāvests piešķīra Kristus bruņinieku (Zobenbrāļu) ordenim Templiešu ordeņa statūtus.
• 1204. gadā pāvests atļāva blakus Rīgas domkapitulam dibināt cisterciešu konventu Daugavgrīvā, kur Svētā Nikolaja kāpā Daugavas labajā krastā uzcēla klosteri.
• 1208. gada 31. janvārī pāvests izziņoja, ka katoļticībai ir pievērsti visi līvi, idumieši, vendi un puse letgaļu (t.i. Tālavas rietumu daļas Imeras letgaļi).
• 1210. gada 20. oktobra bullā Cum inter te ... pāvests noteica, ka Zobenbrāļu ordenis no Livonijas bīskapa Alberta saņem vienu trešdaļu no kristītajām līvu un letu zemēm, bet tam jāpakļaujas bīskapam. Toties ārpus Livonijas iekarotajās zemēs ordenim nav nekādu pienākumu pret bīskapu.
• 1210. gadā pāvests atgādināja bīskapam Albertam, ka viņš vēl arvien ir pakļauts Brēmenes arhibīskapam.
• 1212. gada 25. janvārī pāvests paziņoja mestram Folkvīnam, ka pagaidām nevar izpildīt Zobenbrāļu ordeņa sūtņa lūgumu ordinēt īpašu bīskapu ordeņa iekarotajos igauņu novados.
• 1213. gada 10. oktobrī uzdeva Daugavgrīvas sv. Nikolaja klostera abatam Berhnardam no Lipes aizstāvēt Zobenbrāļu ordeņa tiesības un sodīt bīskapu Albertu, ja viņš pārkāpj pāvesta apstiprinātā izlīguma noteikumus.
• 1213. gada 11. oktobrī pāvests uzdeva cisterciešu klostera abatam Gotlandē un diviem prāvestiem Lundas archibīskapijā būt par tiesnešiem Livonijas bīskapa un Zobenbrāļu ordeņa strīdos, piespriežot minētajam bīskapam atlīdzināt ordenim nodarītos zaudējumus.
• 1213. gada 31. oktobrī pāvests pārmeta Zobenbrāļu ordenim viņu kaitīgo rīcību, kavējot Igaunijas bīskapa Teoderiha darbību, kamēr viņš nav tiem piešķīris noteiktu šīs provinces daļu, kā arī aizturot bīskapam pienācīgos ķīlniekus, lai gūtu sev laicīgus labumus. Ordenis nekautrējoties pat apvaino Kristus evaņģēliju, lai, celdams pili pie pils un pievienodams lauku pie lauka, varētu vairot savus īpašumus un ienākumus. Pāvests draud atņemt ordenim viņu privilēģijas, ja vēl turpmāk būs jādzird par tādiem zobenbrāļu nodarījumiem.
• 1214. gada 20. februārī pāvests lika ziņot bīskapam Albertam, ka turpmāk Rīgas diacēze vairs nebūs pakļauta Brēmenes metropolītam.
• 1214. vai 1215. gadā pāvests brīdināja Zobenbrāļu ordeni Livonijā neapspiest jaunkristītos un aizrādīja, ka pēdējie var paši izraudzīt savu apbedīšanas vietu.
• 1215. gada Romas katoļu baznīcas vadītāju Laterānas koncila laikā pāvests paziņoja, ka atbalstīs "Mātes zemi" (Livoniju) tāpat kā "Dēla zemi" (Palestīnu). Koncila laikā tikusi izdota arī jauna krusta karu bulla pret Livoniju.

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Inocents III.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
• Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Latvijas vēstures avoti. 2.sējums: Senās Latvijas vēstures avoti. 1.burtnīca. Red. Švābe, A. Rīga: Latvijas Vēstures institūta apgādiens, 1937. xiv, 214 lpp. Arhivēts 2019. gada 26. maijā, Wayback Machine vietnē.

• Romas pāvestu hronoloģisks uzskaitījums
• Livonijas krusta kari

Romas Katoļu baznīcas pāvesti Romas pāvestu uzskaitījums 1.—4. gadsimts Pēteris Lins Anaklēts Klements I Evarists Aleksandrs I Siksts I Telesfors Higins Pijs I Anikets Soters Eleitērijs Viktors I Zefirīns Kaliksts I Urbāns I Pontiāns Anters Fabiāns Kornēlijs Lūcijs I Stefans I Siksts II Dionīsijs Fēlikss I Eitihiāns Kajs Marcelīns Marcels I Eisebijs Miltiāds Silvestrs I Marks Jūlijs I Libērijs Damasijs I Sirīcijs Anastasijs I 5.—8. gadsimts Inocents I Zosims Bonifācijs I Celestīns I Siksts III Leons I Hilārijs Simplikijs Fēlikss III Gelasijs I Anastasijs II Simmahs Hormisds Jānis I Fēlikss IV Bonifācijs II Jānis II Agapets I Silvērijs Vigīlijs Pelāgijs I Jānis III Benedikts I Pelāgijs II Gregors I Sabiniāns Bonifācijs III Bonifācijs IV Adeodāts I Bonifācijs V Honorijs I Severīns Jānis IV Teodors I Martins I Eugenijs I Vitaliāns Adeodāts II Dons Agatons Leons II Benedikts II Jānis V Konons Sergejs I Jānis VI Jānis VII Sisīnijs Konstantīns Gregors II Gregors III Zaharijs Stefans II Pāvils I Stefans III Adriāns I Leons III 9.—12. gadsimts Stefans IV Paskāls I Eugenijs II Valentīns Gregors IV Sergejs II Leons IV Benedikts III Nikolajs I Adriāns II Jānis VIII Marīns I Adriāns III Stefans V Formozs Bonifācijs VI Stefans VI Romāns Teodors II Jānis IX Benedikts IV Leons V Sergejs III Anastasijs III Landons Jānis X Leons VI Stefans VII Jānis XI Leons VII Stefans VIII Marīns II Agapets II Jānis XII Benedikts V Leons VIII Jānis XIII Benedikts VI Benedikts VII Jānis XIV Jānis XV Gregors V Silvestrs II Jānis XVII Jānis XVIII Sergejs IV Benedikts VIII Jānis XIX Benedikts IX Silvestrs III Benedikts IX Gregors VI Klements II Benedikts IX Damasijs II Leons IX Viktors II Stefans IX Nikolajs II Aleksandrs II Gregors VII Viktors III Urbāns II Paskāls II Gelasijs II Kaliksts II Honorijs II Inocents II Celestīns II Lūcijs II Eugenijs III Anastasijs IV Adriāns IV Aleksandrs III Lūcijs III Urbāns III Gregors VIII Klements III Celestīns III Inocents III 13.—16. gadsimts Honorijs III Gregors IX Celestīns IV Inocents IV Aleksandrs IV Urbāns IV Klements IV Gregors X Inocents V Adriāns V Jānis XXI Nikolajs III Martins IV Honorijs IV Nikolajs IV Celestīns V Bonifācijs VIII Benedikts XI Klements V Jānis XXII Benedikts XII Klements VI Inocents VI Urbāns V Gregors XI Urbāns VI Bonifācijs IX Inocents VII Gregors XII Martins V Eugenijs IV Nikolajs V Kaliksts III Pijs II Pāvils II Siksts IV Inocents VIII Aleksandrs VI Pijs III Jūlijs II Leons X Adriāns VI Klements VII Pāvils III Jūlijs III Marcels II Pāvils IV Pijs IV Pijs V Gregors XIII Siksts V Urbāns VII Gregors XIV Inocents IX Klements VIII 17.—20. gadsimts Leons XI Pāvils V Gregors XV Urbāns VIII Inocents X Aleksandrs VII Klements IX Klements X Inocents XI Aleksandrs VIII Inocents XII Klements XI Inocents XIII Benedikts XIII Klements XII Benedikts XIV Klements XIII Klements XIV Pijs VI Pijs VII Leons XII Pijs VIII Gregors XVI Pijs IX Leons XIII Pijs X Benedikts XV Pijs XI Pijs XII Jānis XXIII Pāvils VI Jānis Pāvils I Jānis Pāvils II 21. gadsimts Benedikts XVI Francisks Kategorija