FAIR and interactive data graphics from a scientific knowledge graph

Hanukas menora.

Hanuka (ivritā: חנוכה, IPA: 'χanuka — 'iesvētīšanas svētki'[1]) jeb Gaismekļu svētki[nepieciešama atsauce] ir astoņas dienas gari ebreju svētki, kurus svin, lai godinātu Jūdas Makabeja vadītās sacelšanās uzvaru pār senajiem grieķiem un viņu kultūras hegemoniju senajā Izraēlā.[1]

Svētki sākas 25. kisļevā (ebreju trešajā mēnesī), datumā, kad Makabejs atguva Jeruzalemes templi, bet tie beidzas 2. vai 3. tevetā (ebreju ceturtajā mēnesī). Konkrētais svētku beigu datums ir atkarīgs no kisļeva garuma. Pēc Gregora kalendāra Hanuka nesākās katru gadu vienā un tajā pašā datumā. Piemēram, 2008. gadā Hanukas svētki sākas 21. decembrī uzreiz pēc saulesrieta, bet tā beigas ir 29. decembrī. 2009. gadā šie svētki sākās jau 12. decembrī.

Svētkiem ir raksturīgs īpašs simbols — deviņzaru svečturis menora, kurā katru nākamo svētku nakti aizdedzina pa vienai svecei vairāk nekā iepriekšējā naktī. Tā tas turpinās līdz astotajai svētku dienai, kad tajā deg visas sveces. Devītā svece, kuru dēvē par šamašu (שַׁמָּשׁ — 'sargs'), deg katru nakti un tā menorahā atrodas augstāk nekā visas pārējās sveces.

Vēsture

4. gadsimtā p.m.ē. Hellādas kultūru Āzijas zemēs bija ienesis Aleksandrs Lielais. Hellēnisma idejas iespiedās arī daudzās ebreju dzīves jomās. Pat priesteri šīs idejas pārņēma. 2. gadsimtā p.m.ē. Antiohs IV Epifans bija nolēmis pilnībā likvidēt jūdaismu. Ar to nebija mierā Jūda Makabejs. Viņa vadībā 164. gadā p.m.ē. 25. kisļevā ebreji atguva Jeruzalemes templi, kuru pirms tam Epifans bija apzadzis, apgānijis un pārvērtis par Zeva templi. Makabejs un viņa cīņu biedri templī atjaunoja iepriekšējo kārtību un astoņas dienas svinēja Svētnīcas iesvētīšanu. Tas bija kā simbols uzvarai pār hellēnismu: Jeruzaleme bija pasargājusi savu identitāti un jūdaisms bija glābts. Pēc šī notikumi ebreji nolēma atzīmēt katru gadu šo nozīmīgo uzvaru, kā rezultātā radās Hanukas svētki.[1]

Tradīcijas

Atšķirībā no svētkiem, kurus ir noteicis Mozus, Hanukas svētkos drīkst strādāt tāpat kā ikdienā. Šiem svētkiem ir raksturīgas sveču ugunis logos, kuras ar katru nākamo svētku dienu paliek arvien vairāk un vairāk. Svečturus, kuros ievieto šīs sveces, sauc par menoru.[1]

Ārējās saites

Atsauces un piezīmes

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 Romas katoļu baznīca Latvijā Arhivēts 2008. gada 30. oktobrī, Wayback Machine vietnē. (latviski)