Type a search term to find related articles by LIMS subject matter experts gathered from the most trusted and dynamic collaboration tools in the laboratory informatics industry.
| Semītu valodas | |
|---|---|
| Ģeogrāfiskā izplatība | Tuvie Austrumi, Ziemeļāfrika, Somālijas pussala, Malta |
| Ģenētiskā klasifikācija |
afroaziātu valodas
|
| Atzari |
|
| ISO 639-2 | sem |
 | |
| Āfrikas ziemeļi un Arābijas pussala. Semītu valodu izplatības areāls iekrāsots oranžā krāsā | |
Semītu valodu saime ir viens no galvenajiem afroaziātu valodu saimes atzariem, kurā runā ap 300 miljonu cilvēku Tuvajos Austrumos, Ziemeļāfrikā un Somālijas pussalā. Visplašāk lietotās semītu saimes valodas ir arābu valoda (ieskaitot visas varietātes), kurā kā dzimtajā valodā runā vairāk kā 200 miljoni cilvēku,[1] amharu valoda (27 miljoni),[2][3] tigrinja (ap 6,7 miljoni), ivrits (ap 7 miljoni) un aramiešu valoda.
Semītu valodas bija vienas no pirmajām, kuras ieguva rakstību. Ebliešu un akadiešu valodās ķīļu rakstu sāka izmantot 3. gadu tūkstoša p.m.ē. vidū. Citas semītu valodas izmantoja Ugaritas, feniķiešu, aramiešu, sīriešu, arābu, dienvidarābijas un geeza rakstu sistēmas. Maltiešu valoda ir vienīgā semītu valoda, kas izmanto latīņu alfabētu.
Agrīnākie semītu valodu iezīmju apliecinājumi datējami ap 23. gadsimtu p.m.ē. akadiešu valodā. Iespējami semītu valodas lietotāju agrīnie pieraksti pirmkanaaniešu alfabētā datējami ap 1800. gadu p.m.ē. Semītu pirmvaloda varētu būt lietota no apmēram 4. gadu tūkstoša p.m.ē., apmēram vienlaicīgi ar indoeiropiešu pirmvalodu.
Termins "semītu" cēlies no Bībelē aprakstītā Noasa dēla Sema vārda.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Semītu valodas.
|
LIMS forum content by LIMS forum members is licensed under a Creative Commons Attribution-NonCommercial-ShareAlike 4.0 International License. Based on a work at www.limsforum.com.
